Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) atzīst, ka Latvijas lūgums par ASV karavīru iespējamu izvietošanu Latvijā ir ticis sadzirdēts, bet tālākā notikumu attīstība jau atkarīga no diplomātiskajām sarunām un militārās plānošanas.
Ceturtdienas rītā "Latvijas Radio" Pabriks sacīja, ka mūsu galvenais uzdevums, aizsargājot Latviju, ir uzturēt spēcīgu transatlantisko saikni, un mūsu viedoklis vienmēr ir bijis, ka ASV karaspēka klātbūtnei Eiropā ir jābūt, bet, ja gadījumā tas nav Eiropā, tad jābūt pietiekami labai mobilitātei, lai ļoti īsā laikā šie spēki varētu tikt pārvesti no ASV un Eiropu.
"Daļēja ASV karaspēka izvešana no Vācijas mums bija pārsteigums, un mēs saprotam, ka militārā izpratnē vienmēr var pārplānot karaspēka dislokāciju. Mūsu uzstādījums vienmēr ir bijis, ka, ņemot vērā, kā ir mainījusies situācija kopš Aukstā kara, ASV un arī citu valstu karaspēkam patiesībā būtu jābūt tuvāk NATO un Eiropas Savienības austrumu robežām, kas ir Polija, Baltijas valstis, jo lielā mērā asimetrija, kas ir izveidojusies pēc 2010. gada ir par labu tādām valstīm kā Krievija, kura savas samērā spēcīgās karaspēka vienības ir izvietojusi tuvu mūsu robežām," atzina ministrs.
"Mēs vakar ļoti rūpīgi sekojām tam, ko ziņoja ASV aizsardzības sekretārs Marks Espers kopā ar NATO komandieri. Viņa argumenti bija tādi, ka daļa ASV vienību tiks pārcelti uz Itāliju, lai varētu veiksmīgāk aizsargāt Dienvideiropu un Melno jūru," sacīja Pabriks.
Ministrs atzina, ka, "ja gadījumā nonāksim tik tālu, ka Latvijā būs kādas ASV karaspēka vienības, tas prasīs ļoti daudz laika, bet mēs rūpīgi analizējām šo uzstāšanos un dzirdējām, ka mutiski ASV aizsardzības sekretārs Baltijas valstis un Poliju pieminēja vairākkārt. Tas nozīmē, ka mana vēstule Esperam, ko nosūtīju pirms vairākām nedēļām par to, ka mēs varam arī piedāvāt Latviju kā vienu no vietām, kur varētu izvietot kādas ASV karaspēka daļas, ir saņemta un sadzirdēta. Kas notiks tālāk, būs atkarīgs no mūsu diplomātiskajām sarunām un ASV tālākās plānošanas, jo daudzas detaļas vēl nav skaidras".
Pabriks norādīja, ka arī ASV paši strādā pie plāniem un finanšu detaļām, tāpēc par iznākumu pašlaik pāragri spriest.
"Pie piedāvājuma un vienošanās ar ASV mēs jau strādājam pēdējo mēnesi. Jāsaprot, ka nekas nenāk vienkārši un mums jāspēj pārliecināt partneri. Negribu uzreiz pēc pirmā panākuma solīt pārāk daudz tiem, kas grib dzirdēt, ka šeit būs ASV karaspēks. Tas nebūs tik vienkārši, bet mēs noteikti varam cerēt uz biežāku ASV spēku rotāciju tad, kad viņi izvietos savus spēkus Polijā, un noteikti varēsim cerēt uz to, ka, ja pierādīsim savas spējas ar loģistiku, tad agri vai vēlu šeit varētu būt ASV karaspēka vienības, ja situācija drošības plāksnē neuzlabosies, ko pašlaik neredzam," teica ministrs.
Pabriks atturējās pagaidām lēst finansiālās izmaksas, jo tām jāseko pēc militārās plānošanas.
Jau ziņots, ka ASV no Vācijas izvedīs 11 900 karavīru, no kuriem aptuveni 6400 tiks pārvietoti atpakaļ uz ASV, bet 5600 tiks izvietoti citās Eiropas valstīs, trešdien paziņoja Pentagons.
Vācijā šobrīd ir teju 36 000 amerikāņu karavīru un pēc Pentagona plānu īstenošanas tur paliks aptuveni 24 000.
Kā pavēstīja ASV aizsardzības ministrs Marks Espers, no 6400 karavīru, kas atgriezīsies ASV, liela daļa rotācijas kārtībā atkal tiks izvietota Eiropā.
Pentagons paziņoja, ka 5600 karavīri tiks pārvietoti uz Beļģiju un Itāliju, bet, ja tiks noslēgtas attiecīgas vienošanās, – arī uz Poliju un Baltijas valstīm.
Pēc Espera teiktā, uz Beļģiju un Itāliju tiks pārvietota daļa ASV spēku vadības un tā izvietosies kopā ar NATO kolēģiem.
"Tas stiprinās NATO un uzlabos vairāk nekā 2000 ASV militārpersonu operatīvo efektivitāti un gatavību," uzsvēra Espers.
Espers norādīja, ka ASV spēku pārvietošana notiek "tādā veidā, kas stiprinās NATO, pastiprinās Krievijas atvairīšanu, nomierinās sabiedrotos un uzlabos ASV stratēģisko elastību".
Pēc viņa teiktā, spēku rotācijas galvenais mērķis ir pastiprināt NATO dienvidaustrumu flangu Melnās jūras tuvumā.
Espers uzsvēra, ka šis solis ir daļa no plašāka plāna ASV spēku pārpozicionēšanai visā pasaulē, lai labāk stātos pretim galvenajiem draudiem un uzlabotu elastīgumu, tostarp NATO ietvaros, kas ir centrēta uz iespējamo Krievijas draudu Eiropai novēršanu.
Tāpat atcelta 2500 ASV gaisa spēku personāla pārvietošana no Lielbritānijas uz Vāciju.
Pentagons arī no Vācijas uz Itāliju pārvietos iznīcinātāju F-16 eskadru - tuvāk Melnajai jūrai, kur tie varēs aizsargāt NATO dienvidaustrumu reģionu.
ASV spēku pārvietošana izmaksās vairākus miljardus dolāru.
Vācijas reģionālā raidorganizācija SWR ziņo, ka ASV spēku izvešana skars vairākas bāzes Bavārijā un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
ASV prezidents Donalds Tramps par ieceri samazināt Vācijā izvietoto Savienoto Valstu militāro kontingentu paziņoja jūnijā.
Tramps pastāvīgi pārmetis Berlīnei nepietiekamu līdzekļu ieguldīšanu aizsardzībā, kā arī negodīgu attieksmi pret ASV savstarpējā tirdzniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
