Foto: F64

Vairākkārtējas tikšanās ar Igaunijas sabiedriskā medija pārstāvjiem nav kliedējušas Latvijas Radio bažas, kas saistītas ar vienotā sabiedriskā medija izveidi Latvijā, liecina Latvijas Radio ģenerāldirektora Jāņa Sikšņa teiktais.

Viņš atzina, ka Igaunijas sabiedriskā medija paveiktais interneta redakcijas izveidē ir iespaidīgs, savukārt attiecībā uz apvienošanas ietekmi uz radio vietu un darbinieku atalgojumu bažas joprojām ir. Patlaban Igaunijas kolēģi arī nespējot novērtēt sinerģijas ieguvumus, jo tos sagaida tikai pēc darbības sākšanas kopējās telpās.

Kā stāstīja Siksnis, Igaunijā ekonomisks ietaupījums neesot bijis nedz apvienošanas mērķis, nedz rezultāts. Tas bijis politisks lēmums, kas pieņemts 2007.gadā. Igaunijas kolēģi atzinuši, ka, iespējams, zināms ietaupījums bijis uz administrācijas apvienošanas rēķina, taču viņi paši to neuzskata par vērā ņemamu.

Viens no jautājumiem, kas visvairāk interesējis cilvēkus šodien Igaunijas sabiedriskā medija pārstāvju un Latvijas Radio darbinieku tikšanās laikā, bijis saistīts ar algu izlīdzināšanos televīzijā un radio. Igaunijas kolēģi atzinuši, ka tas nav noticis. Viņi uzskatījuši, ka nebūtu godīgi atņemt televīzijai, savukārt lielā mērā krīzes ietekmē nav bijis naudas, ko pielikt radio, tādējādi saglabājusies 10% līdz 30% algu atšķirība dažādās pozīcijās. Arī Latvijā žurnālistu algas atšķiras par labu televīzijai.

Latvijas Radio pārstāvji, kuri pagājušajā nedēļā arī viesojās pie kolēģiem Igaunijā, pārliecinājušies, ka radio struktūrās apvienošana atstājusi rūgtumu, radio kļūstot par "otrās šķiras" mediju.

"Nevar pateikt, ka apvienošanās dēļ kaut kas praktiski atņemts, bet psiholoģiskais noskaņojums tāds, ka televīzija dominē, ka sapulcēs runā tikai par televīziju un radio ir pielikums," skaidroja Siksnis.

Kā pozitīvu ieguvumu Igaunijā viņš minēja iespaidīgo interneta redakciju, kurā ir 40 cilvēki. Tā izveidota kā vēl viena ziņu aģentūra, kurā ir redaktori, kas apstrādā radio un televīzijas materiālus un ievieto tos mājaslapās, iet uz preses konferencēm, gatavo ziņas, ko lasa radio un televīzijā un kas pieejamas citiem medijiem. Interneta redakcija veido vairākus portālus - ziņu portālus igauņu, angļu, krievu valodā, sporta portālu.

Kā teica Siksnis, pēc apvienošanas līdzekļi mērķtiecīgi ieguldīti internetā, taču Igaunijā ir lielāks kopējais sabiedriskā medija budžets, kas sasniedz 28 miljonus eiro (19,6 miljonus latu). Latvijā, saliekot abu organizāciju budžetus, ieskaitot reklāmas ieņēmums, tas ir 21 līdz 22 miljoni eiro (14,7 līdz 15,4 miljoni latu).

Igaunijas kolēģi arī norādījuši, ka vienotais medijs kļuvis pašapzinīgāks, ieguvis spēcīgāku pozīciju Igaunijas tirgū, to vairāk respektē.

Tomēr uz pārējiem sinerģijas ieguvumiem viņi vēl cer, jo uzskata, ka bez kopīgas ēkas tos līdz galam nevar novērtēt. Jaunās ēkas projekts esot izstrādāts, un tā īstenošana varētu izmaksāt 50-70 miljoniem eiro (35-49 miljoni eiro). Patlaban redakcijas strādājot divās atsevišķās ēkās, lai gan skaitās, ka ziņu dienests ir apvienots. Arī darbs notiekot atsevišķi, bet koordinācija ir reta.

Vaicāts, kāda būs tālākā Latvijas Radio nostāja attiecībā uz jaunā sabiedriskā medija koncepciju un līdz šim Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstīto variantu, Siksnis teica, ka akcijas nav paredzēts rīkot, taču radio mēģinās norādīt, ka tā atbalstītais modelis ir labāks kaut vai kā pārejas modelis uz NEPLP atbalstīto modeli.

Viņš arī pauda viedokli: ja tiek īstenots padomes atbalstītais modelis, ir jābūt kopējai ēkai, fiziski jābūt kopā, citādāk nekāda sinerģija nevar rasties. Ja arī valdība atbalstīs šo modeli, lēmumam par ēku jābūt komplektā, taču ir bažas, ka līdzekļi netiks piešķirti. "Redzam riskus, ja mēģina apvienot tagadējā stāvoklī esošus uzņēmumus," teica Siksnis, Viņš arī pauda neizpratni, kā NEPLP nonākusi pie secinājuma, ka radio atbalstītais modelis ir par 11 miljoniem latu dārgāks, ja tas neparedz jaunu ēku. Pēc radio pārstāvju domām, tas arī bija viens no šī modeļa trumpjiem.

NEPLP locekle Aija Cālīte-Dulevska arī atzina, ka igauņu nostāja par jauno ēku ir zināma. Pēc viņas vārdiem, Latvijā no tā, vai tiks paredzēta kopēja ēka, būs atkarīgs, kurš modelis tiks īstenots. Ja līdzekļus piešķirs ierobežotā apjomā, būs jārēķinās ar iespējām un to, ko vēlamies panākt, teica padomes locekle.

Kā ziņots, NEPLP šodien rīkoja tikšanos ar Latvijas Radio darbiniekiem un Igaunijas kolēģiem, kuri iepazīstināja ar savu pieredzi mediju apvienošanā.

NEPLP atbalstījusi koncepcijas variantu, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, veidojot jaunu sabiedrisko mediju. Latvijas Radio iepriekš deva priekšroku citam koncepcijas variantam un norādīja, ka NEPLP izvēlēto modeli "skaudrajā Latvijas realitātē" būs grūti īstenot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!