Domubiedru grupa "Cenzūrai "Nē!"" aicina Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju, lūdzot Saeimas deputātus nevirzīt tālākai izskatīšanai Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Izglītības likumā", kuru pieņemšana veicinātu cenzūras izplatīšanos Latvijas skolās, kā arī ierobežotu nevalstisko organizāciju (NVO) darbu, portālu "Delfi" informēja iniciatīvas autoru pārstāvji.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstījusi opozīcijas deputātes Stepaņenko ideju Izglītības likumā iekļaut normu, kas paredz aizliegt izglītības iestādēs izplatīt un izmantot materiālus, kuri var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību. Saeima par to 2.lasījumā bija paredzējusi balsot 16.aprīlī, taču balsojums tika pārcelts un iekļauts 23. aprīļa sēdes darba kārtībā.
"Cenzūrai Nē!" pārstāvji, kuru vidū ir biedrības "Latvijas vecāku forums" dalībniece Jana Simanovska un biedrības "Papardes zieds" pārstāve Iveta Ķelle, kā arī citi domubiedri, uzskata, ka ar šādu likumprojektu Latvijā tiek ieviestas nedemokrātiskas darba metodes, tāpēc aicina Latvijas iedzīvotājus pievienoties petīcijai, lūdzot Saeimas deputātus nevirzīt tālākai izskatīšanai Stepaņenko priekšlikumus, jo to pieņemšana veicinātu cenzūras izplatīšanos Latvijas skolās, kā arī ierobežotu NVO darbu.
"Ar šādiem likuma grozījumiem mēs demonstrējam, ka neuzticamies Latvijas mācību iestāžu vadītājiem un skolotājiem, kuri kā sava amata profesionāļi prot izvērtēt mācību materiālu saturu un pieņemt lēmumu par to izplatīšanu skolās. Mēs šobrīd ļaujam Saeimai grozīt Izglītības likumu, pamatojot šo rīcību ar atsevišķu deputātu personiskajām iedomām un bailēm, nevis ar zinātniskiem pētījumiem, kuros tiktu pierādīta noteiktu mācību materiālu neatbilstība skolēnu psiholoģiskajai sagatavotībai. Mums nav pieņemami, ka Saeimas deputāti var pieņemt šos grozījumus, nediskutējot par šo jautājumu ne ar sabiedrību, ne skolotājiem, ne Valsts izglītības satura centru, turklāt pat neņemot vērā to, ka Izglītības un zinātnes ministrija šos grozījumus nav atbalstījusi un aicinājusi tos nevirzīt tālākai izskatīšanai. Šie grozījumi ir tiešā veidā vērsti pret seksuālo izglītību skolās un balstās neskaidrā un pretrunīgā izpratnē par tikumības jēdzienu. Nav arī saprotams, pēc kādiem kritērijiem turpmāk plāno realizēt mācību līdzekļu izvērtējumu atbilstoši tikumības standartiem, kas par to būs atbildīgs un kā tiks organizēts materiālu izvērtējums caur Valsts izglītības satura Centra darbu," savā uzsaukumā pauž domubiedru grupas dalībnieki.
Domubiedru grupa uzsver, ka jau šobrīd, saskaņā ar Izglītības likumu, izglītības iestādēs nedrīkst izmantot mācību līdzekļus un citus materiālus, kas ir pretrunā Satversmei, likumiem un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Par to ir atbildīgs skolotājs, sagatavojot mācību materiālus skolēniem, kā arī katras izglītības iestādes vadītājs.
Stepaņenko populistiskajiem priekšlikumiem nav anotācijas, kas skaidrotu šo grozījumu būtību un mērķi, tāpēc par to nepieciešamību mediju telpā ir daudz spekulāciju un cilvēki tiek maldināti, norāda domubiedri.
Domubiedri norāda, ka gan izglītības nozares profesionāļi, gan Izglītības un zinātnes ministrija nesaskata šo grozījumu pamatojumu un norāda, ka tos būtu grūti piemērot praksē, jo izpratne par mācību materiāliem, kas "var negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko attīstību" šobrīd ir subjektīva, un tas rada bažas par cenzūras izplatību, kas ierobežotu daiļliteratūras un citu mācību materiālu pieejamību skolās.
Domubiedru grupa uzskata, ka vienīgā iespēja šobrīd ir atdot šos grozījumus atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kur organizētu labai pārvaldībai atbilstošu grozījumu pārstrādi un apspriešanu ar nozares profesionāļiem, lai novērstu nepilnības Izglītības likumā.
Jau vēstīts, ka opozīcijas deputātes Stepaņenko (S) ideju iekļaut likumā šādus grozījumus 25.martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atbalstīja vairāki partiju "Saskaņa", "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNKK un Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Pati deputāte komisijas sēdē norādīja, ka būtu svarīgi sekot materiāliem, kuri ir izvērtēti atbilstoši noteiktajām vērtībām.
Savukārt deputāte Ilze Viņķele (V) sēdē uzsvēra, ka nav skaidrs, kas liek grozījumu pieteicējai domāt, ka patlaban ir apdraudēta bērnu audzināšana. Viņķele uzskata, ka minētie likuma papildinājumi par dažādu materiālu aizliegumu skolās ir balstīti uz aplamiem pamatojumiem, kas veikti, interpretējot atsevišķus materiālus.
Deputāte savā "Twitter" kontā norādīja, ka aizliegums attiektos arī uz "Papardes zieda" izplatītajiem materiāliem. Viņa arī izteicās, ka minētā iniciatīva ir partijas "Saskaņa" un Nacionālās apvienības kopdarbs.
