TM aicina rūpīgi izsvērt PLL rosināto ministru noteikumu ieviešanu

Satversme šobrīd neparedz ministriem tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, tāpēc šādu tiesību piešķiršanai būtu nepieciešami grozījumi valsts pamatlikumā, skaidro Saleniece. "Satversmes grozīšana ir ļoti būtisks solis, un tas nekādā gadījumā nedrīkst notikt bez rūpīgas analīzes un diskusijas par šādas rīcības nepieciešamību," uzsver Štokenbergs.

TM norāda, ka tālāka ministra noteikumu idejas virzība nav iespējama bez plašas tiesību zinātņu ekspertu, tai skaitā no ārvalstīm, diskusijas "par nepieciešamību, iespējām un veidiem, kā un vai Latvijas tiesību sistēmā būtu ieviešami ministra noteikumi".

Informatīvajā ziņojumā minēts, ka ministriju spēja šobrīd nodrošināt sagatavotā tiesību aktu projekta juridisko kvalitāti ir problemātiska, tādēļ paredzamie ieguvumi no ministru noteikumu ieviešanas ir mazāki nekā iespējamās problēmas.

"Ja tiek lemts par tālākas rīcības nepieciešamību šajā jautājumā, ir nepieciešama analīze par jauna ārējā normatīvā akta ieviešanas faktisko lietderību, kā arī jādiskutē par pilnvaru apjomu un procedūru, kādā ministra noteikumi tiek izstrādāti un saskaņoti," norāda Saleniece. TM arī uzskata, ka šādā gadījumā būtu nepieciešamas mācības valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem un tiesām par jauno normatīvā akta veidu, kā arī plaši jāinformē sabiedrību.

TM norāda, ka Saeima ceturtdien nodeva komisijām PLL frakcijas sagatavoto likumprojektu, kurā rosināts noteikt, ka ministrs savas kompetences robežās var izdot normatīvos aktus - ministra noteikumus. Savukārt TM informatīvo ziņojumu izstrādājusi pēc jau iepriekš valdības dotā uzdevuma.

Kā vēstīts, par PLL rosināto grozījumu Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā nodošanu komisijām nobalsoja 60 deputāti no PLL, "Saskaņas centra" (SC), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijām, kā arī VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Pret bija 37 deputāti no "Vienotības" un VL-TB/LNNK.

Pēc šī balsojuma bez diskusijām komisijām nodoti arī ar šo priekšlikumu saistītie grozījumi citos likumos – Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un likumā par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un MK pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību.