"Tieslietu ministrija uzskata, ka arī tad, ja Austrijai bija saskatāmi juridiski šķēršļi Lietuvas izdotā Eiropas apcietināšanas ordera īstenošanai, tai bija pieejami arī citi starptautiskās tiesiskās sadarbības instrumenti, kas dotu juridisku pamatu Lietuvas tiesiskās palīdzības lūguma izpildei," teica Tieslietu ministrijas preses pārstāve Līga Brice.
"Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija pilnībā solidarizējas ar Lietuvas publiski paustajiem apsvērumiem Golovatova lietā un cer, ka Austrijas un Lietuvas kopīgi izveidotā darba grupa spēs rast vienotu juridisku izpratni par šiem jautājumiem," norādīja Brice.
TM par saviem secinājumiem informējusi Latvijas Ārlietu ministriju (ĀM).
Latvijas Ģenerālprokuratūra jau augusta sākumā paziņoja, ka nesniegs juridisku viedokli par Austrijas atbildes vēstuli uz Latvijas iesniegto notu Golovatova lietā. Ģenerālprokuratūra atbildē ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim norādīja, ka Austrijas vēstnieka sniegtā atbilde nesatur pietiekamu informāciju, lai sniegtu juridisku viedokli.
Toreizējais ārlietu ministra pienākumu izpildītājs aizsardzības ministrs Artis Pabriks 22.jūlijā paziņoja, ka lūdzis Ģenerālprokuratūru un TM izvērtēt atbildes vēstulē iekļautos juridiskos aspektus, cik spēcīgi ir Austrijas argumenti, ar kādiem pamatota Golovatova atbrīvošana.
Pabriks Austrijas atbildē minētos argumentus uzskatīja par vājiem.
Austrijas ārlietu ministra Mihaēla Špindelegera atbildes vēstuli Latvijas Ārlietu ministrijai (ĀM) jūlija beigās iesniedza Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere (Hermine Poppeller). Vēstule adresēta triju Baltijas valstu ārlietu ministriem.
Vēstulē norādīts, ka Austrija ir pieņēmusi deklarāciju, kas noteic, ka "noziegumi, kas izdarīti pirms Ietvarlēmuma par Eiropas vienotā akta par aresta orderi pieņemšanas 2002.gadā, tiek izskatīti saskaņā ar Austrijas likumiem".
Golovatova gadījumā Eiropas aresta orderis nebija piemērojams, un saskaņā ar Austrijas likumiem valstij, kas izvirza apsūdzību, jāsniedz skaidrs nozieguma apraksts. Ja šādi pierādījumi netiek nodrošināti, apsūdzētā persona ir jāatbrīvo, cik ātri vien iespējams.
Vēstulē arī uzsvērts, ka tās kompetentās varas iestādes no Lietuvas nebija saņēmušas pietiekamu informāciju, uz kuras pamata varētu paturēt Golovatovu apcietinājumā.
Vienlaicīgi Austrija informē, ka šā incidenta dēļ Austrijas un Lietuvas tieslietu ministri ir izveidojuši darba grupu jautājuma noskaidrošanai un pārpratumu novēršanai. Austrija arī apliecina, ka pilnībā turpinās sadarboties ar ES dalībvalstīm tiesiskajos jautājumos.
Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā Viļņā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr jau pēc dažām stundām viņu atbrīvoja un viņš atgriezās Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Saistībā ar Golovatova atbrīvošanu Lietuva atsauca uz konsultācijām vēstnieku Austrijā un iesniedza Austrijai notu, savukārt Latvija notu Austrijai iesniedza otrdien. Visu triju Baltijas valstu ārlietu ministri arī kopīgā vēstulē pieprasīja paskaidrojumus ES tieslietu komisārei Vivianai Redingai.
1991.gada 13.janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990.gada 11.martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.