Saskaņā ar likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" Ministru kabinets (MK) ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.
VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki – personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus. VDK informatori ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus. Par VDK informatoriem minētās normas izpratnē atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji un uzticības personas.
Likumi, kuros ietverti ierobežojumi VDK darbiniekiem un informatoriem, ir Pilsonības likums, Repatriācijas likums, Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums, Saeimas vēlēšanu likums; Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums, likums "Par valsts noslēpumu", kā arī likums "Par tiesu varu", Prokuratūras likums, Valsts drošības iestāžu likums, Valsts kontroles likums, Valsts civildienesta likums, Militārā dienesta likums, Latvijas Republikas Zemessardzes likums, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likums, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums, likums "Par valsts pensijām" un likums "Par privatizācijas sertifikātiem".
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka iepriekš šāds izvērtējums par ierobežojumu aktualitāti veikts 2013. gadā. Toreiz tajā secināts, ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi VDK darbiniekiem un informatoriem ir saglabājami, izņemot Valsts civildienesta likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" paredzētos ierobežojumus, kā arī ir politiski lemjams jautājums par ierobežojumu saglabāšanu, daļēju saglabāšanu vai nesaglabāšanu Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un Valsts kontroles likumā.
Ievērojot, ka VDK darbiniekiem un informatoriem noteikto ierobežojumu mērķis ir demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana un valsts drošība, jāņem vērā, ka kopš 2014. gadā īstenotās Krievijas agresijas Ukrainā valsts drošības jautājums ir kļuvis īpaši aktuāls. Līdz ar to jebkāda normatīvā regulējuma vājināšana ar nacionālo drošību saistītos jautājumos pašlaik vērtējama ļoti uzmanīgi, teikts ziņojumā.
Savu viedokli sniegušas tādas institūcijas kā Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Satversmes aizsardzības birojs, Valsts kontrole un Valsts ieņēmumu dienests, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Neviena no viedokļus sniegušajām institūcijām nav paudusi nostāju, ka tiesību aktos noteiktie ierobežojumi bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem būtu atceļami. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka VDK darbiniekiem un informatoriem noteikto ierobežojumu mērķis ir demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana un valsts drošība. Pamatojoties uz šajā ziņojumā ietvertajiem apsvērumiem, secināts, ka nav saskatāms pamatojums tiesību aktos noteikto ierobežojumu VDK darbiniekiem un informatoriem atcelšanai.
Kā vienīgo politiski izlemjamo jautājumu ziņojuma autori norāda Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, tāpat kā Saeimas vēlēšanu likumā ietvert pasīvo vēlēšanu tiesību ierobežojuma izņēmumu attiecībā uz personām, kuras bijušas tikai PSRS vai attiecīgo Latvijas PSR Valsts drošības komitejas plānošanas un finanšu, administratīvi saimnieciskās struktūrvienības darbinieki. Tādējādi abos minētajos likumos ierobežojumi būtu attiecināti uz vienādām personu grupām.
