Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionālā apvienība) plāno stiprināt Valsts valodas centra (VVC) kapacitāti, netiek izslēgts arī rosināt bargākus sodus par valsts valodas nelietošanu, intervijā aģentūrai BNS atzina ministrs.
"Katrā ziņā pašai sabiedrībai ir jāsaprot, ka krieviski runājošie Latvijā prot latviešu valodu un latviešiem es gribētu teikt – runājiet latviski! Tas ir latvieša pienākums pret sevi un nākamajām paaudzēm. Tieši pašlaik veidojas starpministriju atbalsta grupa reemigrācijas pasākumu plāna izstrādei. Taču, vai tautieši vēlēsies atgriezties Latvijā, ja viņiem šeit ir jāpārkrievojas? Viņi labāk tad jūtas Eiropas valstī," sprieda ministrs.
Bordāns uzskata, ka ikvienā institūcijā valsts valodas lietošanai ir jābūt pašsaprotamai. Ne tikai privātās iestādēs, bet arī valsts un pašvaldības iestādēs esot tendence par nenozīmīgām uzskatīt darbinieka tiesības runāt valsts valodā, un viņam jālieto cita valoda pat saziņā ar citiem darbiniekiem un klientiem.
Viņaprāt, vajadzētu stiprināt Valsts valodas centra kapacitāti, taču tas jāskata saistībā ar budžeta iespējām.
Apsverama varētu būt doma par bargākiem sodiem par valsts valodas nelietošanu, taču sodu bardzības pakāpe neesot vienīgais veids, kā panākt, lai saziņā tiktu lietota latviešu valoda. Ministrs uzsvēra, ka būtiska ir esošo sodu konsekventa piemērošana un likumu ievērošana.
Bordāns arī uzskata, ka jābūt izpratnei par to, kādos gadījumos tiesā jānodrošina tulks, jo pašlaik tiesas tulka nodrošināšanai tērējot lielus līdzekļus. Esot gadījumi, ka atnāk uz tiesu cilvēks, kurš strādā savā biznesā, apkalpo klientus un prot valsts valodu, taču paziņo, ka neprot valsts valodu, un pieprasa tulku.
"Varu minēt piemēru no tiesu prakses – likums prasa, lai lietas dalībniekam ir nodrošināta tulkošana, taču, manuprāt, ir jābūt izpratnei, kuros gadījumos tā ir pamatoti nepieciešama un kuros nē. Patlaban tiesas iztērē lielus līdzekļus tulkošanas pakalpojumiem, īpaši civillietās pārstāvētiem uzņēmumiem. Itālijas piemērs: persona no Āfrikas, kura desmit gadu bija nodzīvojusi Itālijā, tiesai paziņoja, ka neprot itāļu valodu, taču tiesa konstatēja, ka persona pirms vairākiem gadiem aizpildījusi dokumentu itāļu valodā un ir arī strādājusi. Līdz ar to personai tiesā tulkošanas pakalpojumi tika pārtraukti," klāstīja ministrs.
Pats Bordāns gan nav bieži saskāries ar situāciju, ka ar viņu sabiedriskās vietās, piemēram, veikalā, nerunātu latviski.
"Ar mani visi runā latviski varbūt tādēļ, ka dzīvoju latviskā vidē. Pats vienmēr runāju latviski. Kad 1990.gadā sāku strādāt prokuratūrā, kurā strādāja arī krievvalodīgie, ar krievu kolēģiem runāju latviski. Mēs labi sapratāmies. Taču nereti bija arī tā, ja sarunā pievienojās cits kolēģis, viņš pārgāja uz krievu valodu," norādīja Bordāns.
Valsts valodas centrs ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas, īstenojot valsts politiku, kā arī uzraugot un kontrolējot normatīvo aktu ievērošanu valsts valodas jautājumos, nodrošina latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.