Latvijas Zaļās partijas (LZP) un Liepājas partijas (LP) paziņojums par pievienošanos izveidē esošajam "Latvijas apvienotajam sarakstam" atgādina neveiklu mīņāšanos pie aptiekas lodziņa. Recepte ir iedota, bet paņemt zāles roka neceļas. LZP un LP mēģinājums atveseļoties no "saindēšanās" ar pirmajā instancē par vainīgu kukuļņemšanā atzīto Aivaru Lembergu sācies ar daļēju saišu pārciršanu – daļa no ZZS frakcijas līderiem kopā ar savām partijām ir pacēluši cepures un pievienojušies jaunajai apvienībai, bet šajā Saeimas sasaukumā tomēr turpināšot strādāt ZZS.
Vai partijām izdosies "nomazgāt" no sevis Lemberga ēnu un to kapitalizēt lielākā vēlētāju atbalstā? Vai palicēji – Latvijas Zemnieku savienība (LZS) – draudzēsies ar Lembergu "līdz pēdējam"? Kāpēc "Delfi" sarunās ar pieredzējušajiem politiķiem, kuri ir nobaudījuši arī politiskās varas garšu, izskan ne tikai racionālas nākamo soļu kalkulācijas, bet arī pa kādam emocionālākam izteicienam par "dunčiem mugurā"?
ZZS ilgstošā sašķeltība "Lemberga jautājumā"
ZZS deputāti jautājumos par Lembergu kļūst mazrunīgi. Lai gan ārēji ZZS atgādinājis visnotaļ monolītu veidojumu, īpaši uz citu partiju iekšējo attiecību fona, attieksme pret neviennozīmīgi vērtēto politiķi ZZS iekšienē esot sašķelta gadiem. Bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kurš pats aktīvajā politikā vairs neiesaistās, zina teikt, ka ideja par to, ka "zaļie" varētu šķirties no partneriem, virmojusi "visu laiku".
