Tomēr atlaiž LNO nodokļu parādus
Foto: F64

Valdība otrdien tomēr nolēma atlaist Latvijas Nacionālās operas nodokļu parādus, vienlaikus uzdodot samazināt administrācijas izmaksas par 15%.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka sākotnēji Finanšu ministrija (FM) neatbalstīja Kultūras ministrijas (KM) lūgumu atlaist LNO nodokļu parādus, norādot, ka opera nav pietiekami mazinājusi savus izdevumus tad, kad to bija nepieciešams darīt. Operas nodokļu parādi valstij gada beigās varētu būt 0,5 miljoni latu.

Valdības sēdē kultūras ministrs Ints Dālderis (TP) skaidroja, ka nav bijis iespējams atlaist operas darbiniekus ar 1.novembri, jo pēdējais finansējuma samazinājums noticis jūnijā, kad veikti šī gada budžeta grozījumi, taču jūlijs un augusts ir atvaļinājuma mēneši un tajos nebija iespējams cilvēkus atlaist un veikt citus ietaupījumus. Dālderis norādīja, ka "šis samazinājums nebija iespējams pašu sasteigto lēmumu rezultātā".

Dālderis aicināja operas nodokļu parādus atlaist ar nosacījumu, ka administratīvie tēriņi no kopējiem izdevumiem tiks samazināti līdz 15% pašreizējo aptuveni 20% vietā.

Arī LNO direktors Andrejs Žagars ministriem stāstīja, ka mākslinieki un operas darbinieki jau septembrī bijuši bezalgas atvaļinājumos, strādājošo skaits sarucis no 600 līdz 500, bet jauniestudējumu skaits - no sešiem līdz diviem salīdzinot ar iepriekšējo sezonu.

Tāpat viņš norādīja, ka LNO mūziķi dodoties uz ārzemēm, jo tur tie esot pieprasīti. Žagars arī atgādināja, ka tikai LNO un jaunais Rīgas teātris kā kultūras institūcijas ir konkurētspējīgas pasaules mērogā, tādejādi veidojot Latvijas tēlu.

Iepriekš Finanšu ministrija pauda, ka nodokļu parādus LNO tomēr nevajag atlaist. "Finanšu ministrija neatbalsta Kultūras ministrijas priekšlikumu, jo LNO nav veikusi pietiekamus izdevumu optimizācijas pasākumus jau no gada sākuma, kad bija zināms pirmais izdevumu samazinājums 664 896 latu apmērā, t.sk., finanšu nodrošinājuma rezerve 564 896 lati, un lūdz uzdot Kultūras ministrijai kā valsts kapitāla daļu turētājai VSIA "Latvijas nacionālā opera" nodrošināt, ka tās padotības iestādes neveido parādus" valdībai iesniegtajos dokumentos skaidroja ministrija.

Tā arī piebilda, ka 2010. gada budžetā LNO ir novirzīti 888 000 lati no Latvijas Nacionālajai bibliotēkai paredzētās naudas un pauž, ka šos līdzekļus var izmantot, lai segtu prognozējamos nodokļu parādus 2010. gadā.

Savukārt KM norādīja, ka nodokļu parādi izveidojušies jūnijā, veicot šī gada budžeta grozījumus, un samazinot piešķiramo dotāciju apjomu. Turklāt, kā norāda KM, LNO jau veikusi vairākus taupības pasākumus. Piemēram, visi LNO vienu mēnesi bijuši bezalgas atvaļinājumā, no darba atlaisti 88 cilvēki, atalgojums gada otrajā pusē samazināts par 15%, samazinātas ārštata izmaksas atlīdzībām, viessolisti un viesdiriģenti aizstāti ar vietējiem māksliniekiem, kā arī samazināti honorāri un autoratlīdzības un samazināti uzturēšanas izdevumi. Kopumā ietaupīti 922 000 latu.

Nodokļu parādu augšanu sekmējis ne tikai dotāciju trūkums, bet arī Operas apmeklētāju pirktspēja, rūkošais jauniestudējumu skaits un sašaurinātā LNO mākslinieciskā programma. Šo negatīvo iezīmju pamatā ir ekonomiskā krīze, skaidro KM, kas galu galā ir radījusi nodokļu parādus.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lemj arī par nomas maksas parādu atlaišanu vairākām ministrijām, kā arī citu parādu segšanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form