23 pašvaldību priekšsēdētāji Saeimas Budžeta komisijai iesnieguši vēstuli, kurā viņi protestē pret valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās nosacījumiem par nākamā gada budžetu, svētdien informēja LNT raidījums ”Top 10”.
Kā liecina raidījuma rīcībā esošā vēstules kopija, pašvaldību vadītāji arī pieprasa 26 miljonus latu papildu finansējumu ceļu uzturēšanai, saglabāt valsts līdzfinansējumu pabalstiem, kas tiek maksāti trūcīgajiem, kā arī atvēlēt 23 miljonus latu pašvaldību bērnudārzu pedagogu algām.
Pašvaldību pārstāvji raidījumam atzinuši, ka valdības un LPS vienošanās sanaidojusi vienas pašvaldības pret citām. Proti, valdība par nodokļu maksātāju naudu nopirkusi mazāko un nabadzīgāko novadu atbalstu ar mērķi sašķelt LPS.
”Šķelšana ir zināmā mērā mērķtiecīgs process. Tā virzība uz pašvaldību ieņēmumu samazināšanu, ko centrālā valdība nu jau vairākus mēnešus īsteno, protams var būt faktors, kas šķeļ,” pauž LPS padomnieks Māris Pūķis.
Pašvaldības bijušas apņēmības pilnas cīnīties, lai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pīrāga daļu tām palielinātu no 80% uz 85% procentiem. Šis nodoklis ir novadu un pilsētu galvenais ienākumu avots.
Taču tad, kad pašvaldību vadītāji pagājušajā nedēļā aci pret aci tikās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) un finanšu ministru Andri Vilku (V), kaulēšanās par nodokļa pārdali nesākās, jo valdība negaidīti nāca klajā ar piedāvājumu, kas tobrīd vairumam pašvaldību šķita vilinošs - trūcīgajām pašvaldībām papildus piedāvāti 5,6 miljoni latu, bet 5,9 miljoni latu četrām lielajām pilsētām ar zemiem ienākumiem.
Šis piedāvājums iepriekš nebija apspriests un pašvaldību vadītāji tikuši pārsteigti pilnīgi nesagatavoti.
”Cik es esmu runājis ar kolēģiem, tad tur ir bijusi kaut kāda nesaprašana. Daudzi kolēģi pēc tam man teica, ka tā nav bijis domāts nemaz. Viņi vienkārši, neteiksim varbūt apmuļķoti, bet kaut kādā tādā, grūti pat izskaidrot, kāpēc tā nobalsojuši lielākā daļa,” sacīja Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis uzskata, ka valdības vadītājam, finanšu ministram līdz beidzamajam brīdim izdevis noturēt šo piedāvājumu ļoti lielā slepenībā, kas izrādījās liels pārsteigums, un daļa deputātu tikai mājās bija sapratuši, ka reizē ar to tālākās sarunas beidzas.
Daudzu pašvaldību vadītāju pacietības mērs esot pilns, taču tā vietā, lai sekotu LPS masveida pamešana, izskan viedoklis, ka krīze ir jāizmanto, lai organizāciju padarītu spēcīgāku.
Lai saprastu, kā dzīvot tālāk, pirmie sarunu raundi notiks jau nākamnedēļ, kad no atvaļinājuma būs atgriezies LPS vadītājs Andris Jaunsleinis. Gaidāms, ka tad arī tiks izlemts, vai jāsasauc pašvaldību līderu ārkārtas tikšanās ar vienu mērķi - lemt par LPS pastāvēšanu, ziņoja raidījums.
Jau vēstīts, ka LPS domes sēdē septembra beigās nolemts piekāpties Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumam - pašvaldības arī nākamgad saņems tikai 80% no IIN ieņēmumiem, vienlaikus valsts izveidos dotācijas programmas mazāk attīstītajām novadu pašvaldībām un četrām trūcīgākajām republikas pilsētām.