Aizsardzības ministrijā top 15 miljonu latu vērts projekts par jūras novērošanas sistēmas izveidi, Jūras spēku prezentācijā par paveikto un nākotnes plāniem trešdien informēja Jūras spēku komandieris Ilmārs Lešinskis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Projekts paredz iepirkt deviņus jaunus jūras un gaisa novērošanas radiolokatorus. Līdz šim jūras robežu novēroja 13 lokatori, no kuriem trīs ir zviedru dāvinājums, bet pārējie pārņemti no PSRS jūras spēkiem un robežsardzes. Šie lokatori nav pietiekami jaudīgi.

Lešinskis teica, ka patlaban ir piešķirti līdzekļi, lai izsludinātu starptautisku konkursu par radaru iegādi. Līdzekļi paredzēti tā sauktajiem administratīvajiem tēriņiem - speciālistu piesaistīšanai, kas izstrādās konkursa noteikumus.

Projektu plāno realizēt trīs līdz četru gadu laikā. Lešinskis cer, ka jūras novērošanas sistēmu varēs sākt modernizēt jau no nākamā gada. Plānots, ka novecojušie PSRS laika radari pakāpeniski tiks nomainīti pret jaunajiem.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Anrijs Brencāns pastāstīja, ka Jūras spēki aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Nacionālo bruņoto spēku komandierim kontradmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam ir iesnieguši vairākus variantus par projekta attīstību. Plānots, ka septembra pirmajā nedēļā ministrijā notiks sanāksme, lai apstiprinātu vienu no Jūras spēku piedāvātajiem variantiem. Budžeta līdzekļi projekta īstenošanai tiek plānoti, ir pieteikta arī investīciju programma, teica Brencāns.

Ministrijas pārstāvis stāstīja, ka šogad notikušas konsultācijas ar NATO apgādes aģentūru, kurai ir pieredze šāda projekta realizēšanā. Plānots, ka radarus varētu iegādāties ar šīs aģentūras palīdzību, šādu variantu akceptējot arī Jūras spēki.

Lešinskis teica, ka jaunie radari būs automātiski, līdz ar to varēs samazināt darbinieku skaitu. "Labāk iepirkt dārgu aparatūru, nekā ar mazvērtīgu tehniku turēt lielu skaitu cilvēku," teica Jūras spēku komandieris. Viņš skaidroja, ka ar katru gadu vērojama tendence pieaugt Jūras spēku darbinieku skaitam, pieaug arī algas, tādēļ šī projekta ietvaros darbinieku skaitu varētu nedaudz samazināt, kas ilgtermiņā atmaksātos.

Lešinskis atklāja, ka Vidzemes jūrmalā patlaban nav neviena radara, tādēļ šajā jūras reģionā nemitīgi patrulē Jūras spēku kuģis, kas izmaksā visai dārgi.

Projekts tiks īstenots sadarbībā ar Valsts robežsardzi, kas plānojusi iegādāties optiski elektroniskus līdzekļus, tādējādi saskaņojot robežas apsekošanu ar Jūras spēku radaru novērošanas lauku, teica Lešinskis.

Savukārt Brencāns skaidroja, ka robežsardzei ir savs projekts un savas iespējas investīciju piesaistei. Šis dienests var piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus, turpretim Jūras spēkiem projekta realizēšanā ir militārs mērķis, tādēļ Eiropas fondi tam līdzekļus neparedz. Brencāns gan atzina, ka savstarpējai koordinācijai starp abiem dienestiem ir jābūt.

Lielāka skaidrība par projekta tālāko attīstību gaidāma septembra vidū.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form