Top pulcēšanās ierobežojumi brīvā dabā; gatavi apsvērt atalgojuma samazināšanu valsts pārvaldē (19:35)
Foto: LETA

Ceturtdien, 26. martā, Ministru kabineta sēdē nolemts atbalstīt visu nozaru uzņēmumus, kuri cietuši Covid-19 pandēmijas dēļ, kā arī apsvērta iespēja jau tuvākajā laikā ieviest stingrus pulcēšanās ierobežojumus brīvā dabā, ne tikai telpās. Situācijai attīstoties strauji un dinamiski, valdības būtu gatava apsvērt arī atalgojuma samazināšanu valsts pārvaldē laikā, kad privātajā sektorā darbinieki tiek atbrīvoti no darba, ir dīkstāvē, vai saņems mazākas algas.

Ceturtdien valdība jau otro reizi attālināti pulcējās uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par dažādiem būtiskiem jautājumiem Covid-19 izplatības seku novēršanai un pārvarēšanai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kā svarīgākos valdības lēmumus ceturtdien raksturoja 8 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem, kuri atrodas cīņas pret Covid-19 izplatību frontes pirmajās rindās. "Paldies tiešām mediķiem. Piemaksa būs līdz pat 50% no algas," sacīja Kariņš.

Par valdības lēmumu piešķirt piemaksas mediķiem veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka kopumā patlaban krīzes piemaksām ir rezervēti astoņi miljoni trijiem mēnešiem. Piemaksas apmēru rēķinās no vidējās algas konkrētām mediķu kategorijām.

Veselības ministrija (VM) informē, ka martā piemaksas saņems tās personas, kuras bijušas tieši iesaistītas Covid-19 izplatības mazināšanā. Tas nozīmē, ka piemaksas saņems Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātie, mediķi un citi speciālisti, kas strādā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Latvijas infektoloģijas centrs", Laboratorijas dienestā, kā arī analīžu nodošanas punktos.

Kopumā tie ir cilvēki, kuri brauc uz izsaukumiem, ņem analīzes, strādā laboratorijās, veic epidemioloģisko uzraudzību un citus būtiskus darbus. Tāpat piemaksas noteiks Slimību profilakses un kontroles centra un Nacionālā veselības dienesta speciālistiem, kā arī Veselības ministrijas darbiniekiem, kuri katru dienu nodrošina operatīvo vadību, pieņem lēmumus, rada rekomendācijas, lemj par papildus pasākumu uzsākšanu un operatīvi reaģē uz situācijas izmaiņām. Par martu šiem cilvēkiem piemaksa būs līdz 50% no mēnešalgas, norāda VM.

Savukārt no aprīļa līdz maijam piemaksa būs līdz 20% no mēnešalgas. Šajos mēnešos prognozēts, ka tās saņēmēju loks būs plašāks, pieļaujot, ka, Covid-19 izplatoties, arī slimnīcām, tai skaitā reģionos, pieaugs darba apjoms.

Vienlaikus ģimenes ārstiem martā piemaksas būs līdz 30%, bet aprīlī un maijā – 20% no darba algas. Jau šobrīd ģimenes ārsti pastiprināti strādā ar pacientiem, kuriem ir Covid-19 saslimšana, un personām, kuras noteiktas kā kontaktpersonas. Tāpat pieaudzis darba apjoms, konsultējot citus pacientus, ņemot vērā, ka visās ārstniecības iestādēs tiek samazināts sniegto pakalpojumu apjoms.

VM informē, ka piemaksas būs arī farmaceitiem, kas var nonākt saskarē ar Covid-19 pacientiem, tāpat pieaugusi darba intensitāte, konsultējot cilvēkus. Finansējums aptiekām tiks novirzīts atbilstoši izsniegtajam kompensējamo medikamentu recepšu apjomam laika periodā no 2020. gada 1. marta līdz 31. maijam – 0,71 eiro par vienu recepti, nosakot, ka finansējumu aptiekas var izlietot tikai farmaceitu piemaksām.

Lai piemaksas tiktu noteiktas tiem, kuri ir vistiešākajā mērā iesaistīti Covid-19 seku mazināšanā, tiks lemts par konkrētiem kritērijiem un izmaksas kārtību. Apkopojot informāciju par faktiskajām izmaksām, VM Finanšu ministrijai iesniegs pieprasījumu par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram, nepārsniedzot astoņus miljonus eiro. Plānots, ka piemaksas atbilstoši iesaistei, institūcijas varēs izmaksāt pa mēnešiem, kopā ar darba samaksu. Līdz ar to pirmās piemaksas par martu varētu būt aprīļa sākumā, vēsta VM.

Distance arī dabā


Kariņš pastāstīja, ka valdība arī uzklausījusi epidemiologu viedokli par situāciju ar Covid-19 izplatību Latvijā un ieteikumus sašaurināt cilvēku pulcēšanās iespējas brīvā dabā. Līdz ar to VM tagad strādā pie šādiem noteikumiem, sacīja Kariņš, atkārtoti uzsverot, ka visiem cilvēkiem ir svarīgi publiskajā telpā ievērot divu metru attālumu no citiem cilvēkiem.

"Mēs Covid-19 pārvarēsim, ja visi strādājam kopā un ievērojam elementāras fiziskas distancēšanās prasības. Sargājam sevi, bet arī savus mīļos un tuvos," atkārtoti uzsvēra Ministru prezidents. Kariņš atzina, ka mūsu valsts pieeja ir bijusi preventīva vīrusa izplatības ierobežošanā, un tā līdz šim ir strādājusi.

Viņķele preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes atzina, ka, tā kā Latvijā sākusies slimības vietējā transmisija, uzmanīgiem jābūt pilnīgi visiem iedzīvotājiem. Ministre iesaka brīvdienu atpūtai svaigā gaisā izvēlēties vietas, kur pulcējas mazāk cilvēku.

"Latvija ir pietiekami liela, un dabu baudīt bez pūļiem ir iespējams," sacīja ministre, uzsverot, ka šis aicinājums ir ļoti nopietns, un paredzams, ka nākamnedēļ valdība papildinās rīkojumu par ārkārtējo situāciju ar jauniem ierobežojumiem.

Patlaban tiek vērtēta Vācijas, Igaunijas un citu valstu pieredze, kur jau ierobežota cilvēku drūzmēšanās arī ārpus telpām – parkos, pludmalēs, nosakot, ka var pulcēties ne vairāk kā divi cilvēki, izņemot ģimenes locekļus. "Izvērtējot to pieredzi, piedāvāsim valdībai apstiprināšanai papildu ierobežojumus,"sacīja Viņķele, piebilstot, ka nepieciešamības gadījumā valdība gatava to darīt arī brīvdienās. "Apliecinu, ka kavēšanās ar papildu ierobežojumiem, lai nodrošinātu sabiedrības veselību, nebūs," sacīja ministre.

Ar ļoti lielu varbūtību ierobežojumi tiks ieviesti nākamnedēļ, atzina ministre. "Sazināsimies ar kolēģiem, lai uzzinātu, kā to nodrošina un kontrolē. Mans aicinājums sabiedrībai ir sākt trenēties jau šajās brīvdienās, jo ierobežojumi pulcēties parkos, jūrmalā, dabas parkos būs. Tas attiecināms uz āru, jo laiks kļūst siltāks. Cilvēki ievēro apzinīgi distanci veikalos, bet ārā, baudot sauli, piemirst, ka distance jāietur, arī atrodoties ārpus telpām," skaidro ministre.

Valdības izdevumu pārskatīšana


Otrs būtiskais valdības lēmums ir dīkstāves reglamenta papildināšana, šodien ar jaunajiem noteikumiem paplašinot iespējas krīzes skarto uzņēmumu darbiniekiem saņemt dīkstāves pabalstus.

Ja iepriekš valdība, lai uzsāktu šo programmu, bija definējusi konkrētas nozares, kuras tieši skāruši Covid-19 izplatības dēļ pieņemtie valdības lēmumi, tad tagad tas tiek attiecināts uz visām nozarēm, proti, jebkurš uzņēmums, kuram ir 30% apgrozījuma kritums salīdzinājumā ar pērnā gada martu un kurš atbilst visiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kritērijiem, tajā skaitā – godīga nodokļu maksāšana, var pieteikties uz šo dīkstāves reglamentu, paskaidroja valdības vadītājs. Šos pabalstus VID tieši izmaksās uzņēmuma darbiniekiem.

Papildus nolemts arī, ka uzņēmumiem, kam ir lieli ieguldījumi, tie ir eksportētāji, vai ar augstas pievienotās vērtības produktiem, šie kritēriji attieksies jau gadījumā, ja apgrozījuma kritums ir 20%.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) arī pastāstīja, ka valdība ceturtdien piešķīra 102 miljonus eiro VID, lai varētu uzsākt dīkstāves pabalstu izmaksas, ko plānots darīt jau piektdien. Ministrs zināja teikt, ka uzņēmēji jau aktīvi piesakās.

Reirs uzsvēra, ka dīkstāves reglaments ir paredzēts tikai privātajam biznesam, lai tas var saglabāties un pārdzīvot šos neskaidro laiku.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Reirs paskaidroja, kādēļ valdība paplašinājusi nozaru sarakstu un mainījusi kritērijus – sākumā bijis ļoti svarīgi dot signālu par valsts palīdzību nozarēm, kuru darbība ļoti strauji apsīka Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju dēļ, un lai VID var sākt izstrādāt procedūru. "Likumos un noteikumos nevar paredzēt visu," teica finanšu ministrs, norādot, ka darbs turpinās joprojām, un arī nākamajā otrdienā noteikumi tiks papildināti.

Par atbalstu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas nodrošina svarīgus komunālos pakalpojumus, Reirs sacīja, ka, tā kā patlaban ne valsts, ne pašvaldību budžets netiek samazināts, valsts un pašvaldību uzņēmumiem ir jāturpina pildīt savas saistības, jo nauda nav tām samazinājusies.

Cits jautājums ir par lielajiem un stratēģiskajiem uzņēmumiem, kur katrs jāvērtē atsevišķi un vajadzības gadījumā valdībai jāpieņem lēmumi. Ministrs atgādināja, ka valdība jau atbalstījusi "Latvijas Gaisa satiksmi", daļēji apmierinājusi "airBaltic" prasības un lūgusi tai pilnveidot savu pieprasījumu.

Savukārt, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai laikā, kad privātajā sektorā cilvēki tiek atlaisti no darba un algas samazinātas, tiek apsvērta iespēja samazināt valsts pārvaldes izdevumus, atalgojumu vai piemaksas, sacīja, ka jautājums par valsts pārvaldes darbiniekiem nav vēl apspriests.

"Protams, mēs skatāmies uz situāciju dinamikā. Par atbalstu uzņēmējdarbībai mēs pagājušā nedēļā lēmām par tieši skartajām nozarēm, bet šodien jau ir jauni kritēriji, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem. Mēs strādājam milzīgā dinamikā, un, ja tas būs nepieciešams, mēs skatīsimies," valdības darba loģiku krīzes situācijā skaidroja Kariņš.

Reirs preses konferencē arī pastāstīja, ka valdība pieņēmusi apropriāciju pārdali, kas skar komandējumu izdevumus valsts pārvaldē – visām centrālajām iestādēm un neatkarīgajām institūcijām tiek samazināti komandējumu izdevumi, jo objektīvi šādu izdevumu patlaban nav, un visi šie līdzekļi novirzīti izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu veselības aprūpei nepieciešamo finansējumu.

Palīdzēs visiem

Par mikrouzņēmuma nodokļu maksātāju un autoratlīdzību saņēmēju kategoriju Reirs sacīja, ka ir vērtēta daudzu Eiropas valstu pieredze, un pamatā šajā situācijā tiek atbalstīti tikai uzņēmumi, kuri maksājuši nodokļus un pēc krīzes pārvarēšanas arī maksās parādus.

"Mēs diemžēl šajā krīzē esam iegājuši ar vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, kuri ir sociāli neaizsargāti un kuriem nav sociālās garantijas. Līdz ar to mēs noteikti izvērtēsim visas kategorijas – pašnodarbinātos, autoratlīdzību saņēmējus un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, bet pirmais un galvenais signāls ir jādod tiem uzņēmumiem, kas eksportējot pelna naudu budžetam, kas maksā nodokļus valsts un pašvaldību budžetā, kam ir lieli ieguldījumi infrastruktūrā vai pamatlīdzekļos," sacīja ministra.

Reirs atgādināja, ka vienlaikus darbu šajā jomā dara arī Labklājības ministrija, jo daudziem no šiem 200 tūkstošiem, ņemot vērā nomaksātos nodokļus, saņemtās summas būs mazas. Tāpēc tiek strādāts pie universālā pabalsta šiem diviem mēnešiem, lai nodrošinātu iztiku arī šīm grupām. "Gribu pateikt, ka darba algas par martu normālos apstākļos tiktu izmaksātas aprīlī, līdz ar to nevajadzētu celt lielu paniku. Palīdzēts tiks visiem," uzsvēra ministrs.

Atbildot uz jautājumu par pieņemto normu nemaksāt dīkstāves pabalstu cilvēkiem, kas vienlaikus saņem invaliditātes pensiju, kā diskriminējošu, Reirs atbildēja, ka tas ir pamanīts un ceturtdien pieņemtajos noteikumos tā jau izņemta ārā. Nākamajā otrdienā tas tiks novērsts arī citos noteikumos, kur vēl palikusi.

Ministrs uzsvēra, ka dīkstāves pabalsts nav aizvietotājs algai, bet būtībā pabalsts izdzīvošanai nenoteiktības mēnešos.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par to, kā dīkstāves pabalstu saņemšana, no kuriem netiek maksāti nodokļi, ietekmēs cilvēku sociālās garantijas nākotnē – bezdarbnieka pabalstu, maternitātes pabalstu, Reirs sacīja, ka ar dīkstāves pabalstu tiek dots signāls par valsts atbalstu darba devējiem, lai tie neatlaiž darbiniekus un tie nenonāk bezdarbniekos. "Šis instruments ir plānots uz diviem mēnešiem. Pēc tam mēs lemsim, un varbūt būs jāpiedāvā citi instrumenti," teica ministrs.

Viņš skaidroja, ka tas būtu tikai loģiski, ka šādu pabalsta saņemšanas laiks netiktu ņemts vērā, aprēķinot pensiju vai citas sociālās garantijas. Reirs prognozēja, ka būs atsevišķs likumprojekts, kurā tas tiks paredzēts, jo tā būtu godīga un taisnīga pieeja. Ministrs arī atgādināja, ka Saeimā tiek gatavoti likuma grozījumi, lai vecākiem, kuriem šīs krīzes laikā beidzas bērna kopšanas atvaļinājums un ir jāatgriežas darbā, uz krīzes laiku tiktu pagarināts esošais pabalsts.

Reirs atzina, ka temps, kādā krīzes laikā tiek meklēti risinājumi un pieņemti lēmumi, ir ļoti straujš, tāpēc visas detaļas uzreiz nevar pamanīt, taču Saeima un valdība strādā nemitīgi, uzklausa visus piedāvājumus un ātri atbalsta.

Šī bija jau otrā Ministru kabineta sēde ārkārtējās situācijas laikā, kas tiek rīkota attālināti, jo kopš sestdienas, 21. marta, deviņiem valdības locekļiem noteikta pašizolācija līdz 30. martam, jo 16. martā viņi atradušies kopīgā sanāksmē ar Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, kuram apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Taču šī ir pirmā Ministru kabineta sēde, kas notika laikā, kad Latvijā Covid-19 epidēmijā sācies otrais posms jeb slimības vietējā transmisija, par ko trešdien, 25. martā, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Ceturtdien valdības attālinātā formātā notiekošās ārkārtas sēdes darba kārtības slēgtajā daļā tika skatīts likumprojekts "Grozījums Solidaritātes nodokļa likumā", protokollēmuma projekts "Par emisijas kvotu nodošanas termiņa pagarināšanu Latvijas gaisa kuģa operatoriem Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros", rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali" un rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"".

Valdība arī izskatīja rīkojuma projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojumā Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"", rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" un noteikumu projektu "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem".

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 817 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet saslimšana apstiprināta 23 cilvēkiem, informēja SPKC. Latvijā tagad kopumā apstiprināti 244 saslimšanas gadījumi.

Ar trešdienu, 25. martu, Latvija pārgāja no pirmā Covid-19 epidēmijas attīstības posma, kuru raksturo no ārvalstīm ievesti infekcijas gadījumi vai izsekojami sekundāri infekcijas gadījumi, uz otro posmu, kad jaunais koronovīruss izplatās sabiedrībā ar neizsekojamu transmisiju. Tas nozīmē, ka inficēšanās risks ar Covid-19 infekciju sabiedrībā pieaudzis, pieaugot profilakses pasākumu nozīmei, trešdien izplatītā paziņojumā norādīja SPKC.

Līdz šim Latvijā visi saslimšanas gadījumi bija epidemioloģiski izsekojami, tie bija saistīti vai nu ar ceļošanu vai arī saslimušie bija kontaktējušies ar jau zināmajiem Covid-19 slimniekiem vai personām, kuras atgriezušas no ceļojuma, atgādina SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Trešdien, 25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs, līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā. Šie reģistrēti saslimšanas gadījumi konstatēti Rīgā.

SPKC epidemiologi atgādina, ka, ievērojot epidemiologu noteiktās rekomendācijas – sociālo distancēšanos, izvairoties no sabiedrisko vietu apmeklējumiem, kur pulcējas liels cilvēku skaits, ievērot vismaz 2 m distanci no pārējiem cilvēkiem un praktizējot rūpīgu roku mazgāšanu – pasargāsim sevi un sabiedrību kopumā, īpaši cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un seniorus. Šie pasākumi palīdzēs būtiski ierobežot infekcijas izplatīšanos un novērst strauju saslimstības pieaugumu, līdz ar to pārmērīgu spiedienu uz veselības aprūpes sistēmu, atgādina SPKC un aicina katram pārskatīt savus ikdienas paradumus un apzinīgi mainīt ikdienas gaitas.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Jaunais nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkuprainie kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Tags

Koronavīruss Covid-19 airBaltic Finanšu ministrija Igaunija Ilze Viņķele Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru prezidents Pasaules Veselības organizācija Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Saeima SARS Slimību profilakses un kontroles centrs Vācija Veselības ministrija VID
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form