Iecerēts, ka sadarbības un koordinētas rīcības nodrošināšanai regulāri tiks rīkotas politisko partiju pārstāvju sadarbības sanāksmes, kuras izsludinās un vadīs premjers. Sanāksmēs piedalīsies divi katra sadarbības partnera pilnvaroti pārstāvji.
Šajās sanāksmēs tiks diskutēti jautājumi, kuri ietilpst Saeimas vai Ministru kabineta kompetencē, vai arī jautājumi, kuru izskatīšanu pieprasa premjers vai kāds no sadarbības partneriem.
Sanāksmes notiks ne retāk kā vienu reizi nedēļā. Tajās pēc Ministru prezidenta vai koalīcijas partneru uzaicinājuma atsevišķu dienaskārtības jautājumu izskatīšanā varēs piedalīties ministri, Saeimas deputāti, parlamentārie sekretāri, premjera un ministru padomnieki, kā arī sadarbības partneru aicinātās personas.
"Nav pieļaujams, ka šajās sanāksmes piedalās personas, kurām nav saistības ar izskatāmo jautājumu," teikts sadarbības līguma projektā.
Iecerēts, ka sadarbības sanāksmes dalībnieki izvirzīs politiskas rekomendācijas uz vienprātības principa. Ja vienošanos nebūs iespējams panākt, Ministru prezidentam būs pienākums veidot Attīstības komiteju jautājuma atrisināšanai, attiecīgā valdības locekļa vadībā, kura kompetencē ir izskatāmais jautājums.
Sadarbības partneri respektēs cits cita tiesības virzīt likumprojektus un balsot atšķirīgi jautājumos par pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušajiem nepilngadīgajiem nepilsoņu bērniem, nelaulāto dzīvesbiedru tiesību paplašināšanu, Kopdzīves likumu, holokausta rezultātā zudušo Latvijas ebreju kopienu īpašuma tiesību restitūciju un kompensāciju, kā arī Stambulas konvencijas ratifikāciju, uzsvērts līguma projektā.
Tāpat tajā noteikts - gadījumā, ja kāds no koalīcijas frakcijas deputātiem ir balsojis "pret" pret valdības apstiprināšanu vai valsts budžeta projektu, tiek pieņemts, ka attiecīgais deputāts nav uzskatāms par koalīcijas deputātu šī līguma izpratnē.
Koalīcijas frakciju deputātiem būs jāveicina valdības iesniegto likumprojektu izskatīšanu parlamenta komisijās un pieņemšanu Saeimā.
Deputāti arī vērtēšot pēc būtības opozīcijas iesniegtos likumprojektus, lēmuma projektus, patstāvīgos priekšlikumus, pieprasījumus, aicinājumus sarīkot tautas nobalsošanu, aicinājumus Valsts prezidentam neizsludināt kādu likumu, aicinājumus veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kā arī parakstīt pieteikumu lietas iesniegšanai Satversmes tiesā. Gadījumos, kad opozīcijas ierosinājums gūst kāda sadarbības partnera frakcijas atbalstu, būs jārosina tā izvērtēšanu sadarbības sanāksmē.
Premjers varēs pieprasīt ministra demisiju, kad viņš ir zaudējis uzticību, kā arī gadījumos, kad konkrētās personas darbs nav atbilstošs no profesionālās kvalitātes viedokļa. Tāpat to varēs darīt tad, ja sadarbības partneris nepilda saistības, nespēj nodrošināt valdības uzdevumu izpildi viņa vadītajā ministrijā, vai arī tad, kad ministrs ar savu rīcību apzināti ir kaitējis valsts starptautiskajai reputācijai.
Līguma projektā pausts, ka sadarbības partneriem jāievēro vispārpieņemtās ētikas normas - savstarpēja cieņa, uzticība, koleģialitāte un godprātības princips. Šīm normām jāvalda ne tikai Ministru kabineta savstarpējā sadarbībā, bet arī attiecībās ar pilsonisko sabiedrību, medijiem un politisko opozīciju. "Ministru kabinetam ar savu labo piemēru ir jārāda vienotības paraugs - jāmazina gan sabiedrības sašķeltība, gan plaisa starp varu un sabiedrību," teikts dokumentā.
Kā ziņots, topošās koalīcijas partijas vienojušās par valdības deklarāciju, un balsojums par valdību iecerēts trešdien.
Valdības veidošanas procesā iesaistītas piecas partijas - "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija, "KPV LV", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "Attīstībai/Par!".
