Foto: LETA
Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai (TOS) no nākamā gada 1.jūlija samazinās finansējumu par diviem līdz trim procentiem jeb 130 tūkstošiem latu, savukārt neatliekamo palīdzību uz "Gaiļezeru" pārcels pakāpeniski.

Foto galerija

To trešdien TOS personāla sapulcē paziņoja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Par to, kā precīzi notiks neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pārcelšana no TOS uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, VM sola tikt skaidrībā triju mēnešu laikā, sadarbībā ar abām slimnīcām izstrādājot sīku plānu. Muciņš apliecināja, ka nebūs tā, ka no 1.jūlija ātrās palīdzības mašīnas brauks garām TOS.

Savukārt TOS mediķu vidū šāda ideja izraisīja skaļu neapmierinātību. Viņi norādīja: "Kārtējo reizi lidmašīnas tiek paceltas gaisā, bet nolaišanās laukums vēl nav sagatavots."

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par veselības aprūpes finansēšanas kārtību pēc šā gada budžeta pieņemšanas tapuši steigā.

"Es uzņemos pilnu atbildību un atvainojos, ka ar TOS vadību neesmu [par šo jautājumu] pietiekami daudz runājis," viņš teica, minot, ka vēl jau nākamā gada pirmajā pusē ir laiks un iespēja MK noteikumus grozīt un uzlabot, taču tendence paliks nemainīga - akūtā palīdzība traumu gadījumos nākotnē jākoncentrē Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet TOS jāturpina attīstīt plānveida traumatoloģiju un endoprotezēšanu.

"Mēs nepieļausim, ka divi centri, kas darbojas par nodokļu maksātāju naudu, konkurē un paralēli attīsta vienas un tās pašas programmas," sacīja ministrs, uzsverot, ka valsts to nevarot atļauties.

Bārzdiņš pastāstīja, ka no 2005. līdz 2009.gadam finansējums veselības aprūpei Latvijā teju dubultots. "Bet vai tāpēc dubultojās pakalpojumu pieejamība, ārsti kļuva divreiz laipnāki un pazuda aplokšņu problēma?" retoriski vaicāja ministrs, norādot, ka ir jāsadarbojas un jāsaimnieko efektīvāk, nevis jākonkurē palīdzības sniegšanā.

TOS valdes priekšsēdētājs Vitolds Jurkevičs gan pauda neizpratni, kādēļ VM vispirms nav izstrādājusi konkrētu rīcības plānu, ko darīt ar TOS uzņemšanas nodaļu, traumpunktu un tā speciālistiem, ja reiz plānots akūtos pacientus novirzīt uz "Gaiļezeru".

"Jau no paša sākuma ir jāsaprot reorganizācijas jēga, būtība un gaita," pavēstīja Jurkevičs, piebilstot, ka pašlaik tā arī nav nekādas skaidrības, kur ies un ko darīs mediķi, kas specializējušies neatliekamās palīdzības sniegšanā traumu gadījumos, bet pēc reformas traumatoloģijas slimnīcā to vairs nevarēs darīt.

Muciņš uz šiem iebildumiem atkārtoti atbildēja, ka "tas tiks paredzēts plānā, ko izstrādās nākamajos trijos mēnešos". Ārstu pilnajā zālē gan šī atbilde izraisīja arvien skaļākus smieklus. Uz konkrētiem jautājumiem, kā pēc 1.jūlija tiks organizēta neatliekamās palīdzības sniegšana starp TOS un "Gaiļezeru", ne veselības ministrs, ne valsts sekretārs konkrēti atbildēt nevarēja, vien piebilstot - "mēs domājam par pacientiem".

Bārzdiņš piebilda, ka neviena šāda reforma nenotiek mierīgi un bez iebildumiem, tomēr ideālā gadījumā TOS nākotnē būtu jākļūst par universitātes slimnīcas sastāvdaļu un jāturpina darboties kā "ekselences centram", sniedzot kvalitatīvu plānveida palīdzību.

Viņš arī uzsvēra, ka nevar turpināties sistēma, kur katra gada beigās slimnīcām tiek piešķirti papildu līdzekļi, bet pacienti vienalga paliek arvien slimāki, jo nepietiekami daudz uzmanības tiek veltīts ambulatorajai aprūpei un plānveida medicīnai.

Tomēr TOS darbinieki skarbi kritizēja VM vadību, ka tā vārdos apņēmusies palielināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību, taču praksē darbojas pilnīgi pretēji – saīsina traumpunktu darba laiku un atsakās no neatliekamās palīdzības sniegšanas traumatoloģijas slimnīcā. Kāda patoloģe pat ironiski iestarpināja – pateicoties VM veiktajām reformām, viņai un citiem patologiem nākotnē darba netrūks.

Arī sarunā ar aģentūru BNS Muciņš norādīja, ka to, kurus neatliekamos pacientus pēc 1.jūlija vedīs uz Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kurus - joprojām uz TOS, lems plāna izstrādāšanas gaitā.

Taču, runājot par mediķu likteni pēc šīs reorganizācijas, VM valsts sekretārs minēja, ka viena no idejām esot - TOS nākotnē varētu sniegt ārpakalpojumus "Gaiļezera" slimnīcai, nodrošinot to ar mediķiem, kādu šajā slimnīcā nav.

"Tas nav normāli, ka daudzprofilu slimnīca nevar tikt galā ar visu pakalpojumu spektru," paskaidroja Muciņš. Tālākā nākotnē līdzīgas reformas iecerētas arī Daugavas kreisajā krastā esošajās Rīgas slimnīcās, proti, neatliekamo palīdzību traumu gadījumos, ko pašlaik sniedz 2.slimnīca, ar laiku plānots integrēt Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Vairāki TOS mediķi sarunā ar aģentūru BNS arī atzina - neviens nav domājis, kā neatliekamās palīdzības pārcelšana uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu notiks praksē. Kamēr TOS neatliekamos pacientus operē uz četriem operāciju galdiem un nodrošina viņiem aptuveni simts gultas vietu, "Gaiļezerā" šim nolūkam ir tikai viena operāciju zāle, septiņi traumatologi un četrdesmit gultu. Proti, pat tādā gadījumā, ja turp pārceltu TOS mediķus, viņiem nebūtu pietiekami daudz vietas, kur strādāt un izguldīt pacientus.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lēma par VM ierosinājumu pārtraukt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu TOS no nākamā gada 1.jūlija.

VM valsts sekretārs Muciņš aģentūru BNS iepriekš informēja, ka VM mērķis, ierosinot šo reformu, nav ietaupīt veselības budžeta līdzekļus, bet gan uzlabot neatliekamās palīdzības sniegšanas kvalitāti traumu gadījumos, tādēļ TOS mediķi pēc reformas varētu turpināt šo pašu darbu klīniskajās universitātes slimnīcās.

Savukārt TOS valdes priekšsēdētājs Jurkevičs atzina, ka šāds VM lēmums viņam ir pārsteigums un par to viņš pirmoreiz uzzinājis pirmdienas vakarā. Viņš pauda sarūgtinājumu, ka ministrija šo jautājumu mēģina risināt TOS aiz muguras.

Arī Valsts prezidents un bijušais TOS vadītājs Valdis Zatlers pauda nožēlu, ka VM jautājumu par neatliekamās palīdzības nodrošināšanu Rīgā un visā Latvijā nav apspriedusi ar profesionālo asociāciju un par TOS likteni nav runājusi ar slimnīcas vadību. Prezidents arī sacīja, ka nevar veikt reformas, kas nav balstītas uz dialogu un skaidru plānu efektīvai resursu izmantošanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!