Tradicionālo konfesiju līderi gatavi aicināt draudzes uzņemt bēgļus
Foto: LETA

Latvijas tradicionālo konfesiju līderi gatavi aicināt savas draudzes uzņemt bēgļus, lai gan piebilst, ka vieglāk būtu integrēt kristiešus.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags žurnālistiem teica, ka luterāņu baznīcai ir bijusi neliela pieredze ar patvēruma meklētājiem no Vjetnamas un Irākas, kas iesaistījušies draudžu darbā un labdarības aktivitātēs. Sadarbojoties ar šiem patvēruma meklētājiem, luterāņi ar briesmām nav saskārušies, taču šiem cilvēkiem patvērums netika dots, un Latvija viņus deportēja.

Dabiskāka integrācija veidotos, uzņemot tieši kristiešus, jo Latvijas luterāņiem nav pieredzes ar citu reliģiju cilvēkiem.

"Pieņemot vajātos kristiešus no tuvajiem austrumiem, sadarbība būtu vieglāka, jo varētu palīdzēt iesakņoties, apgūt valodu un atrast pajumti jeb draugus. Pieņemt bēgļus ir cilvēka pienākums, un es pieļauju, ka atrastos vairāki desmiti draudžu, kas spētu minētiem cilvēkiem palīdzēt. Dabiski vieglāk būtu, ja bēgļi būtu mūsu ticības un vērtību cilvēki, jo mums nav pieredzes ar citu reliģiju piederīgajiem," sacīja Vanags.

Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs ir gatavs uzrunāt savas draudzes, lai to piederīgie uzņemtu bēgļus pie sevis, taču svarīgi ir atšķirt bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem.

"Svarīgi, lai bēgļiem būtu audžuģimene. Pirms dažām dienām ieradās misionārs no Indonēzijas, kuram bija nepieciešama palīdzība iegādāties SIM karti. Tātad vajadzīgs kāds vietējais, kas palīdzētu. Kāpēc mēs pirmkārt iestājamies par kristiešiem? Tāpēc, ka tā ir visvairāk vajātā reliģija pasaulē, īpaši musulmaņu valstīs, kur ir karadarbība. Turklāt viņiem jau nav citur kur bēgt kā uz šejieni, jo apkārt ir citas musulmaņu valstis," norādīja Stankevičs.

Vaicāts par bažām bēgļu uzņemšanā, Stankevičs atbildēja, ka tā ir nekontrolētu robežu atvēršana, jo tādā gadījumā saplūdīs ārzemnieku straumes un, neatrodot cerētos apstākļus, cilvēki sadumposies. To savulaik apliecināja plašie nemieri Parīzē.

"Te ir kontrasts, proti, 250 000 no Latvijas aizplūduši, un nav it kā problēma, bet kad iebrauc 250 cilvēki, tad ir milzīga problēma. Labi. Pieņemam spēles noteikumus, tāpēc ir labi jāpastrādā, lai šos 250 cilvēkus spējam integrēt, un es domāju, ka varam to izdarīt. Latvijai ir pieredze, taču tas prasa atvērties un pārvarēt fobijas," piebilda Stankevičs.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītā darba grupa, kurai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai, šodien sanāca uz kārtējo sēdi, kurā piedalījās reliģisko organizāciju un pašvaldību pārstāvji.

Nav izslēgts, ka daļa uz Latviju sūtīto 250 bēgļu pēc reliģiskās pārliecības būs musulmaņi, taču galvenais kritērijs bēgļa uzņemšanai nebūs reliģiskā pārliecība, bet tas, vai viņš atbilst patvēruma meklētāja statusam, žurnālistiem pastāstīja Pētersone-Godmane.

Iekšlietu ministram līdz 30. septembrim Ministru prezidentei jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30. novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, lemjot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus.

Saskaņā ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (V) iepriekš pausto pirmos no 250 bēgļiem Latvija varētu uzņemt šogad ziemā.

Pagaidām nav precīzi zināms, kuras valsts iedzīvotājus Latvija uzņems, taču tie varētu būt Afganistānas, Irākas, Sīrijas un atsevišķu Āfrikas valstu pilsoņi.

Iekšlietu ministrs atzinis, ka Latvija ir ieinteresēta uzņemt bēgļu ģimenes - vecākus ar bērniem, nevis atsevišķus bēgļus.

Patvērumu Latvijā kopš 1998. gada lūguši 1592 ārzemnieki. Šajā laikā bēgļa statuss piešķirts 65 personām, bet alternatīvais statuss noteikts 137 ārzemniekiem.

Source

LETA

Tags

Bēgļi Iekšlietu ministrija Zbigņevs Stankevičs
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form