Trauslais pamiers. 'Pabarotās' valdības nākamo šūpošanos prognozē rudenī

Situācijā, kad gandrīz visas koalīcijas partijas ir "pabarotas" ar jauniem amatiem, Saeimā un valdībā varētu sākties mierīgāks periods – par to politikas zinātāji ir vienisprātis. Cik ilgs būs šis miera periods? Par to gan domas dalās. Atrast kādu politiķi vai politologu, kurš būtu gatavs pārliecinoši prognozēt, ka partiju apetītes apmierināšanai būs ilgtermiņa efekts un Krišjāņa Kariņa (JV) valdība noturēsies līdz Saeimas vēlēšanām nākamā gada rudenī, portālam "Delfi" neizdevās. Ar lielāku pārliecību izskanēja prognozes, ka septembrī, kad daudz konkrētākas aprises vajadzētu iegūt nākamā gada valsts budžetam, varētu sākties koalīcijas domstarpību seriāla nākamā sērija.

Kāpēc bija jāsteidzas?

Lai gan premjers iepriekš publiski norādīja, ka sarunas par pārbīdēm valdībā notiks pēc pašvaldību vēlēšanām, politiķu kuluāru sarunām uzņemot apgriezienus, izrādījās, ka visa manta ir sadalīta vēl pirms vēlēšanu nedēļas. Kā liecina koalīcijas politiķu teiktais, partneri kopumā bijuši vienoti pozīcijā, ka gaidīt pēcvēlēšanu laiku nav vērts un teju vai vienīgais skubināmais jaunās valdības aprises noformēt vēl pirms 5. jūnija ir bijis Kariņš pats.

Apsvērumi, kāpēc bija jāpasteidzas, esot bijuši vairāki. Pirmkārt, pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā vienošanās process esot gludāks, jo partijas neesot gatavas riskēt un iecirsties kādos amatos tik ļoti, ka tas varētu slikti izskatīties vēlētāju acīs. Esot arī izdevīgāk startēt pašvaldību vēlēšanās kā partijām, kas spējīgas vienoties un nodrošināt valdības stabilitāti, turklāt daži koalīcijas politiķi priecājas, ka tā esot parādīta “īstā vieta” konkurentiem Zaļo un zemnieku savienībai. Tāpat, pasteidzinot procesus, esot arī izslēgta iespēja, ka vietvaru vēlēšanu rezultātus, kam gan nav tiešas saiknes ar valdības darbu, kādas partijas ietekmes cīņā var mēģināt izmantot savā labā.