Civjāne pavasarī stāvēja dzīvajā rindā, tiklīdz visiem, kuri grib, pavērās iespēja tikt pie “Astra Zeneca” vakcīnas. Lielāko daļu cilvēku, kuri kopā ar Civjāni gaidīja rindā, tvitera vidē jokojoties un nedaudz pašironiski dēvēja par sārtvaidžiem. Ar to domāti jauni, aktīvi un kopumā veselīgi cilvēki, kuri neierakstās riska grupā starp tiem, kurus Covid-19 varētu nolūkot saviem pļaujas darbiem. Kamēr pavasarī daudzi lielākajam riskam pakļautie vēl nebija gatavi vakcinēties, “sārtvaidži” netielējās un vakcinējās tiklīdz pavērās iespējas potēties visiem, kuri grib.
Neoficiālās sarunās var noprast – speciālisti jau ir aprēķinājuši, ka sāk tuvoties laiks, kad “sārtvaidži” drīkstēs saņemt arī trešo poti. Tas radot bažas, vai jaunie un aktīvie iedzīvotāji vēlreiz nepastums tālāk tos, kuri vēl nav saņēmuši pat pirmās vakcīnu devas, un seniorus, kurus balstvakcinācija varētu paglābt no slimnīcas un pat letāla iznākuma. Tikmēr Civjāne uzsver – iespējai šiem cilvēkiem tikt pie balstvakcīnas vajadzētu būt nodrošinātai jau tagad, jo pētījumi liecina, ka viņi šobrīd ir gandrīz neaizsargāti pret saslimšanu ar Covid-19.
Vai tiešām papildu vakcīnas deva ir nepieciešama ikvienam, kam pagājis pusgads vai astoņi mēneši kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas? Vai cilvēki slimo ar Covid-19 arī pēc trešās vakcīnas devas saņemšanas? Vai tiem, kas saņēmuši “Astra Zeneca” ražoto vakcīnu, būtu jāpotējas vēl agrāk? Ko nozīmē ekspertu apgalvojums, ka jauniem cilvēkiem balstvakcinācijas riski varētu būt lielāki nekā ieguvumi? Kāpēc trešajai devai nevajadzētu izmantot “Astra Zeneca” un “Janssen” vakcīnas? “Delfi” meklē atbildes uz jautājumiem, kas varētu būt neskaidri tiem, kuri vakcinējās vieni no pirmajiem un sāk bažīties, vai vakcīnas viņus vēl pasargā no Covid-19 “krievu ruletes”.
Leonards trešo poti nesagaidīja
Ievadam neliels stāsts par Leonardu, kurš pirms pāris nedēļām 87 gadu vecumā zaudēja cīņā ar Covid-19. Ja vien nebūtu cienījamā vecumā, Leonardu neviens vīrusa riska grupā neieskaitītu – vīrietis bijis aktīvs un sportisks, katru dienu mērojis vismaz 10 kilometrus ar velosipēdu un vingrojis pie Māras dīķa. “Sibīrijas kalums,” Leonarda izturību raksturo viņa mazmeita Agija Kola-Kanča.
