81% no iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem sevi uzskata par materiāli nenodrošinātiem, bet 13% - par materiāli nodrošinātiem. Turpretim no turīgākajiem iedzīvotājiem ar visaugstākajiem ienākumiem 32% domāja, ka ir materiāli nenodrošināti, bet 61% sevi uzskatīja par nodrošinātiem.
60% iedzīvotāju, kuru ienākumi ir vidēji zemi, sevi uzskatīja par nenodrošinātiem, bet 31% cilvēku ar šādiem ienākumiem sevi uzskatīja par nodrošinātiem. Iedzīvotāju grupā ar vidēji augstiem ienākumiem sevi par nenodrošinātiem uzskatīja 52%, bet par nodrošinātiem – 38%. Savukārt iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem biežāk uzskatīja savu nodrošinājumu par nepietiekamu (69%).
Kopumā tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jeb 33% sevi uzskatīja par materiāli nodrošinātu, bet vairāk nekā puse (57%) iedzīvotāju - par materiāli nenodrošinātiem. Pēdējo piecu gadu laikā pieaudzis to cilvēku skaits, kuri uzskata savus ienākumus par nepietiekamiem. Pirms gada 39% no iedzīvotājiem sevi uzskatīja par materiāli nodrošinātiem, bet 55% - par nenodrošinātiem, bet 2007.gadā par nenodrošinātiem sevi atzina 42% iedzīvotāju, liecina pētījuma centra SKDS aptaujas.
Savukārt 2003.gadā 30% iedzīvotāji jutās materiāli nodrošināti, 2005.gadā tādu bija jau 32%, bet 2006.gadā 45% no iedzīvotājiem jutās nodrošināti un 2008.gadā jau 48%.
2010.gadā decembrī sevi par materiāli nodrošinātiem biežāk uzskatīja augstāko izglītību ieguvušie (46%), bet par materiāli nenodrošinātiem - iedzīvotāji, kuriem ir tikai pamatizglītība (21%). Tāpat gados jaunākie iedzīvotāji sevi biežāk uzskatīja par materiāli nodrošinātiem- vecuma grupā no līdz 18 - 34 gadiem tā domāja 41%, bet vecuma grupā no 55 – 74 līdz gadiem - 27%.
Pētījums liecina, ka savas labklājības līmeņa uztverē rīdzinieki īpaši neatšķiras no Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošajiem – visos šajos reģionos ļoti līdzīgs iedzīvotāju īpatsvars (33% līdz 37%) ir sevi atzinuši par materiāli nodrošinātiem. Savukārt Latgalē sevi par materiāli nodrošinātiem uzskata tikai 23% iedzīvotāju.