Sodi ir par lielu un nav precīzi noteikts soda lielums par konkrēto nodarījumu, skaidro Trēziņš.
"Lai uz ceļa nebūtu subjektīvs vērtējums, ir jābūt pietiekami precīziem soda sarakstiem par konkrēto pārkāpumu. Ir būtiski, vai darba un atpūtas režīms nav ievērots par stundu, pusstundu vai ilgāku laika posmu. Patlaban spēkā esošie sodi ir tādi, ka inspektoram ir iespējams subjektīvi vērtēt, un tas var tikt izmantots negodīgā veidā," skaidro Trēziņš.
Ne viss Autotransporta inspekcijas darbā esot sakārtots, jo pārvadātāji sūdzoties, ka kontrole vairāk tiek vērsta uz Latvijā reģistrētajiem pārvadātājiem. "Nav atrisināts jautājums par soda piemērošanu ārvalstu autopārvadātājiem. Inspektori nelabprāt ielaižas ar ārzemniekiem, jo likumdošanā nav noteikta atbilstoša kārtība. Ārzemniekam izraksta protokolu, un viņš pazūd," norāda "Latvijas Auto" prezidents.
Polijā un Vācijā, ja Latvijas autopārvadātājs pārkāpj noteikumus, viņš spiests uzturēties stāvlaukumā, kamēr sodu nav nomaksājis. Latvijā to nevarot izdarīt, lai gan šis jautājums jau ticis aktualizēts pirms pāris gadiem. Tagad tas esot noklusis, un Trēziņš uzskata, ka "laikam iniciatīva atkal kaut kur ir iestrēgusi".
Viņš arī atzīst, ka Latvijas šoferi nav "balti un pūkaini" un, ja soda apmēri ir neadekvāti un vēl subjektīvi vērtējami, tad, protams, varot gadīties visādi, jo tiks meklētas iespējas, kā no soda izbēgt, bet nereti inspektori paši "dod mājienus".
Izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas regulēs soda piemērošanu pārvadātājiem, valdībā izskatīti bez "Latvijas Auto" ziņas. "Tur ir vēl problēmas gan soda lielumā - joprojām tie ir neadekvāti -, gan arī nav īstas skaidrības un ir putra attiecībā uz šofera un uzņēmēja atbildību," akcentē Trēziņš.
Viņš norāda, ka, ja šoferis nav ievērojis atpūtas režīmu un nav apstājies, ne vienmēr atbildīgs ir uzņēmējs, bet jaunajos priekšlikumos ir noteikts, ka vainīga ir gan viena, gan otra puse, un tas neesot pareizi.
Tā kā valdība nav ņēmusi vērā pārvadātāju intereses un informāciju, šīs nozares uzņēmēju priekšlikumi kopā ar mežiniekiem un pasažieru pārvadātājiem tikšot sniegti tālāk Saeimā, kad izmaiņas APK tiks skatītas parlamentā.
Trēziņš piebilda, ka nesakārtoti ir ne tikai tiesību akti, bet arī infrastruktūra neatbilst prasībām - pietiekamā skaitā nav stāvlaukumu. Ir grūti atrast normālas atpūtas vietas, kur ir droši. Būvējot ceļus, neesot padomāts par stāvlaukumiem, kā tas ir Vācijā, kur ir īpaši aprīkotas kabatas, kur šoferi var ievērot darba un atpūtas režīmu.
Kā ziņots, 20.jūlijā valdība akceptēja grozījumus APK, sadalot sīkāk pēc riska pakāpes sodus par transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laika noteikumu pārkāpšanu.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ sācis kriminālprocesu par vairākiem desmitiem kukuļošanas gadījumu, Autotransporta inspekcijas amatpersonām veicot pretlikumīgas darbības saistībā ar autopārvadājumu uzraudzību un kontroli uz Latvijas ceļiem.
Autotransporta inspekcijas vadītājs Guntars Viziņš skaidroja, ka aizdomās turētās personas "ir inspektori, kas strādā uz ceļa". Viņš uzsvēra, ka pretlikumīgās darbības izdevies atklāt sadarbībā ar pašu inspekciju.
"Mums bija aizdomas, un informējām par tām KNAB. Mēs paši neesam operatīvās darbības subjekti," sacīja Viziņš.
Viziņš uzskata, ka līdz šim Autotransporta inspekcijā, lai novērstu korupcijas riskus, veikti vairāki pasākumi - iestādei esot savs ētikas kodekss, darbinieki, tostarp kukuļošanā iesaistītie, sūtīti uz Administrācijas skolas speciālajiem kursiem par korupcijas novēršanu. Inspekcijā viesojušies lektori no KNAB.