Pazīstamais spāņu žurnāls "Interviú" publicējis rakstu, kurā "atmasko" Latvijas ekspremjeru Valdi Dombrovski, apgalvojot, ka viņš no Spānijas autonomā reģiona Katalonijas politiķiem saņēmis sešus miljonus eiro apmaiņā pret atbalstu Katalonijas neatkarībai.
Jāpiebilst, ka medijs savā publikācijā atsaucas uz anonīmiem avotiem, bet Eiropas Komisijas (EK) preses birojs paziņojis, ka EK viceprezidentam Dombrovskim "nav komentāru par šiem apvainojumiem, kas ir pilnīgi nepamatoti".
Ikmēneša žurnāls "Interviú" rakstā citē it kā tā rīcībā nonākušu Spānijas Policijas Izlūkošanas nodaļas ziņojumu, kas tapis pēc 2013. gada septembrī Dombovska paustajiem uzskatiem, kas Spānijā izraisīja asu reakciju.
Jāatgādina, ka Dombrovskis, tolaik būdams Latvijas Ministru prezidenta amatā, atbildot uz Katalonijas valdībai piederošās ziņu aģentūras "Agència Catalana de Notícies" jautājumu, vai Latvija atzītu Katalonijas neatkarību, sacīja, ka gadījumā, "ja process ir leģitīms, es teorētiski teiktu, ka kādēļ gan ne".
Pēc šīs intervijas uz Spānijas Ārlietu ministriju tika izsaukts Latvijas vēstnieks, lai sniegtu paskaidrojumus.
"Saskaņā ar šim politiķim pietuvinātu avotu teikto divdomīgie Latvijas premjerministra publiskie izteikumi par brīvas Katalonijas atzīšanu iepriekš bija saskaņoti un bez šaubām ekonomiski apmaksāti," policijas ziņojumu citē medijs. Maksa par šo paziņojumu esot bijusi seši miljoni eiro.
Vienošanās panākta ar Dombrovska uzticības personas Sandras Bukanes – kādreizējās politiķa padomnieces un viņa sievas biznesa partneres – starpniecību. Tāpat sarunās piedalījies arī Gints Freimanis, kas strādā Dombrovska birojā Eiropas Komisijā un bijis premjera ekonomikas padomnieks. Jāatgādina, ka savulaik portāls "pietiek.com" pieļāva, ka caur Freimani notiek neformāla informācijas un viedokļu apmaiņa starp specdienestiem un premjera biroju.
Saskaņā ar "Interviú" citēto ziņojumu katalāņu maksājumi veikti caur Bukani. Pirmais maksājums kopumā divu miljonu eiro apmērā mazākās daļās "atmazgāts" privātos projektos, jo īpaši nekustamā īpašuma darījumos Siguldas apkaimē. Žurnāls atsaucas uz it kā Latvijas preses ziņoto, ka politiķa ģimene un Bukane pie Siguldas pārdevusi īpašumus, kas gan neatbilst patiesībai.
2012. gadā "pietiek.com" rakstīja, ka internetā publicētā sludinājumā par 234 tūkstošiem eiro tika meklēts pircējs Dombrovska un Bukanes ģimenēm piederošajam īpašumam "Palkavnieki" Siguldas novadā. Par noslēgtu darījumu Latvijas mediji tolaik nevēstīja, un, kā liecina Zemesgrāmatas dati, arī tagad šis neapbūvētais zemes gabals pie Matiņu ezera pie jauniem īpašniekiem joprojām nav ticis.
Spānijas žurnāla citētais ziņojums apgalvo, ka tieši darījumā par īpašumu pie Matiņu ezera Dombrovskis saņēmis daļu no it kā Katalonijas separātistu maksātās atlīdzības. Nauda nodota "kādā vietā ar ērtu izbraukšanu autoceļa Pleskava-Rīga tuvumā", atsaucoties uz policijas ziņojumu raksta medijs.
Jāpiebilst, ka šis teikums atgādina citātu no jau minētā īpašuma "Palkavnieki" pārdošanas sludinājuma, kurā starp tā pievilcībām minēta arī "lieliska piekļūšana zemes gabalam un izbraukšana uz maģistrāli Rīga-Pleskava".
Pārējā nauda esot maksāta caur Latvijas Banku kā aizdevumi no Panamas uzņēmumiem un citām institūcijām, piemēram, "Morgan Stanley", apgalvo "Interviú". Jāpiebilst, ka Latvijas Banka neapkalpo privātpersonu norēķinus un kontus.
Tālāk it kā ar 2014. gada 20. novembri datētais ziņojums vēsta, ka informācija par šiem kukuļiem nonākusi Latvijas Valsts prezidenta ausīs. Žurnāls vedina domāt, ka šis fakts esot patiesais Dombrovska atkāpšanās iemesls 2013. gada nogalē pēc Zolitūdes traģēdijas.
Arī savā esošajā amatā "iespējamais korumpants varētu turpināt Spānijai nodarīt kaitējumu", par policijas secinājumiem raksta medijs.
Rakstā minētos "atmaskojumus" žurnāls ilustrē ar informāciju, ka katalāņu nacionālisma kustība Baltijas valstīs iemantojusi simpātijas un ka Katalonijas neatkarību atbalstošā vietējā valdība uz šīm valstīm nosūtījusi pētniekus, lai tie cita starpā pārņemtu pieredzi par izturēšanos pret Krievijas pilsoņiem.
"Interviú" apgalvo, ka Latvija neatzīst starp 1940. gadu un neatkarības atgūšanu šajā teritorijā dzimušu 300 000 krievu izcelsmes iedzīvotāju tiesības uz pilsonību un balsošanu vēlēšanās. Arī šī informācija nav precīza – saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem kopumā pērnā gada sākumā Latvijā bija 262 tūkstoši nepilsoņu, bet šīs un Centrālās statistikas pārvaldes dati neļauj izdarīt secinājumus par to, cik daudzi no šiem cilvēkiem dzimuši Latvijas teritorijā.
Savukārt attiecībā uz Dombrovski medijs secina, ka politiķis tagad esot neitralizēts, jo 2015. gada septembrī "Twitter" publicējis paziņojumu, ka Eiropas Savienībai ir vienota nostāja attiecībā uz Kataloniju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
