Preses konferencē Kariņš atgādināja par visai valstij un sabiedrībai sarežģīto pēdējo gadu un atzina, ka arī valdībai ir "pēdējā laikā viens otrs izaicinājums", kas gan nav pirmā reize valdības divarpus gadu darbības laikā.
"Labā ziņa ir tā, ka visi koalīcijas partneri ir skaidri vienprātīgi par to, ka visi ir gatavi turpināt darbu kopā, lai ne tikai izvestu valsti no Covid-19 krīzes, bet arī veiktu konkrētas reformas, kas vēl priekšā un jāpabeidz," teica valdības vadītājs.
"Darāmo darbu ir daudz, un visi ir gatavi turpināt sadarbību," teica Kariņš.
Situāciju koalīcijā Kariņš raksturoja kā tādu, kurā Nacionālā apvienība ir skaidri paudusi vēlmi pārdalīt koalīcijas iekšienē ministru proporcijas, un par to arī partneri piektdien runājuši.
Koalīcijā ir nepieciešama vienprātība par jebkādām šādām maiņām, atzina Kariņš, minot, ka Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" un "Attīstībai/Par" ir gatavas runāt par ministru portfeļu pārdali, bet Jaunā konservatīvā partija un "KPV LV" prasa vēl laiku pārdomām, jo vēlas to izrunāt savu partiju iekšienē.
Preses konferences laikā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, vai "KPV LV" un JKP, kurām nepieciešams pārdomu laiks, varētu arī pamest valdību, abu partiju pārstāvji atbildēja noliedzoši.
Līdz pirmdienai pauze
"Mēs vienojāmies, ka līdz pirmdienai, kad pēcpusdienā sāksies kārtējā sadarbības sanāksme, visi partneri varēs pateikt, vai ir vai nav gatavi meklēt risinājumu, kas ir iespējama proporciju pārdale ministru amatos," paskaidroja Ministru prezidents.
"Darba mums priekšā vēl daudz, gatavība visiem kopā strādāt ir skaidri izteikta. Esmu pārliecināts, ka, ja mēs varam turpināt runāt un meklēt vienprātības garu, kā to līdz šim esam darījuši, domāju, ka mēs arī šim atradīsim labu risinājumu," teica Kariņš.
Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu par to, kāda nozīme šajās sarunās un amatu pārdalē būs piecu bijušo "KPV LV" deputātu grupai, ar ko vienošanos Kariņš parakstīja dienu iepriekš, Ministru prezidents sacīja, ka šīs dienas tikšanās bijusi esošā koalīcijas līguma ietvaros un ka tas ir noslēgts starp pieciem partneriem.
"Ja mēs vienotos par jebkādiem jauniem, nedaudz grozītiem nosacījumiem, tad tas arī būtu sarunu gaitā sasniedzams. Tas, kas šobrīd noslēgts, ir starp mani un pieciem deputātiem. Es saprotu, ka, šiem deputātiem izstājoties no "KPV LV" frakcijas, viņi ir skaidri pauduši atbalstu manai valdībai. Viņi neiet uz opozīciju, bet, izstājoties no vienas frakcijas, joprojām vēlas izteikt savu atbalstu manis vadītajai valdībai," teica Kariņš. Vēlāk Kariņš vēl piebilda, ka vienošanās ar šo grupu nav slēgta par amatiem, bet tikai turpmāku atbalstu koalīcijai un valdībai.
Tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns sacīja, ka viņa partija kā šīs "valdības reformu un saliedējošais spēks vienmēr esam atsaukušies uz visiem procesiem un piedalāmies visās sarunās". "Ņemot vērā situāciju, ka viens no mūsu uzticamajiem partneriem – Nacionālā apvienība – ir rosinājis portfeļu pārdali, mēs sanāksmē minējām, ka labākais risinājums ir raudzīties caur mūsu noslēgtās vienošanās prizmu. Ja situācija mainījusies, tad jādomā, kā, pamatojoties uz šo vienošanos, to risināt", skaidroja Bordāns.
Viņš norādīja, ka divi partneri vienlaikus pretendē uz ekonomikas ministra krēslu, tāpēc šis jautājums ir jārisina, un saskaņā ar līgumu premjers ir tiesīgs piedāvāt risinājumus. "Mēs, šādus risinājumus saņemot, esam gatavi tos izskatīt un atbildēt, vai tie ir pieņemami, vai arī jālūko pēc citiem," uzsvēra Bordāns, piebilstot, ka JKP ir vienmēr gatava piedalīties sarunās.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva žurnālistiem teica, ka sadarbību Saeimā un valdībā uzskata par ļoti būtisku priekšnosacījumu veiksmīgam darbam. "Mēs uzklausījām šodien visu partneru pozīcijas, un, ņemot vērā, ka visiem pieciem partneriem nav vienošanās atbalstīt kādu konkrētu vai kādas konkrētas frakcijas virzītu ministra amata kandidātu, uzskatām, ka premjera piedāvājums diskutēt par iespēju pārskatīt frakciju vai koalīcijas partneru pārstāvību Ministru kabinetā ir pamatots. Mums jāatrod ceļš, kā varam atjaunot sadarbību, un, iespējams, ka šī diskusija par pārkārtošanas iespējām būs ceļš, kā mēs atjaunosim veiksmīgāku un efektīvāku sadarbību šajā koalīcijā," teica Golubeva.
Nacionālās apvienības pārstāvis, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kurš kopš piektdienas pilda arī ekonomikas ministra pienākumus, žurnālistiem sacīja, šī valdība tika izveidota pirms diviem gadiem ar ļoti nopietnu reformu pieteikumiem, no kurām daudzas jau ir finiša taisnē vai jau notikušas, kā arī pandēmija pēdējā gada laikā ir kopumā prasījusi lielu spēku koncentrāciju. Gerhards norādīja, ka "bieži vien notiek arī tīri tehniskas lietas, kas jāmaina, un šo valdību ir pametuši jau četri ministri".
Gerhards nepiekrita kolēģu teiktajam, ka Nacionālā apvienība piesaka būtiskas izmaiņas un pretendē uz amatiem, un uzsvēra, ka pēdējā ministra nomaiņa notika tādā veidā, ka "viens no mūsu partneriem izteica vēlmi nomainīt Nacionālās apvienības biedru ekonomikas ministra amatā – cilvēku, kurš ir atbildīgi un nopietnu strādājis –, balstoties uz līguma burta tulkošanu".
"Mēs tagad esam situācijā, ka koalīcijas partijas biedrs ir atbrīvots no ministra posteņa un "KPV LV" nāk ar bezpartejisku kandidātu, kurš arī netaisās pievienoties kādam politiskam spēkam. Tad parādās jautājums, kā mēs organizēsim koalīcijas darbu. Tas, ko premjers ir piedāvājis – runāt par atbildības sfēru pārskatīšanu. Trīs spēki ir gatavi diskutēt, divi veiks savas iekšējās procedūras, un mēs pirmdien pie šī jautājuma atgriezīsimies, lai saprastu tālākās darbības iespējamos virzienus. Neapšaubāmi, ka reformas un pandēmija ir ļoti nopietni jautājumi, un mums ir jāmobilizē koalīcija, lai šos uzdevumus varētu izpildīt," skaidroja Gerhards.
Šmidri neatbalsta
"KPV LV" Saeimas frakcijas vadītājs Māris Možvillo atgādināja, ka premjers bija izpildījis savu solījumu atbrīvot frakcijas atsaukto ministru Vitenbergu un piektdien no rīta frakcija premjeram piedāvājusi jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam – Pēteri Šmidri. "Tiktāl viss gāja brīnišķīgi, un mēs izvirzījām bezpartejisku kandidātu, ko ieteica valdības sadarbības partneri – uzņēmēju organizācijas. Tādējādi mēs nodrošinājām to, ka varbūt beidzot valdībā būs uzņēmējdarbības pārzinātāji, cilvēki no aprindām, kas saprot, kā pelnīt un no kurienes rodas nauda," skaidroja Možvillo.
Diemžēl koalīcijas partneru sanāksmē pēcpusdienā veselīgā gaisotne neesot turpinājusies, jo bijis skaidrs, ka frakcijas izvirzītais kandidāts ir noraidīts, teica deputāts. "Noraidīšanas iemesli bija ļoti triviāli. Viens no sadarbības partneriem pateica, ka, ievadot "Google" pretendenta vārdu uz uzvārdu, izlēca informācija, kas viņam nelikās pietiekami glaimojoša, lai varētu virzīt tālāk mūsu kandidātu. Diemžēl vairākkārtīgi mēģinājumi pārliecināt koalīcijas kolēģus tikties ar mūsu kandidātu, uzklausīt viņu un saprast, kā viņš domā, kā vajadzētu iziet no krīzes, palika bez atsaucības, lai gan premjers mēģināja samierināt koalīcijas partnerus un atrast risinājumu. Diemžēl kategoriskākā šajā ziņā bija Nacionālā apvienība, kas arī saprotami, jo patreizējā argumentācija, ka ministrs strādājis ļoti labi un par to viņam pienākas ministrija, diemžēl ir puiku pasakas," sarūgtinājumu neslēpa Možvillo.
Viņš norādīja, ka, "ja pieauguši vīrieši un sievietes pie galda spriež par to, ka ministrs ir labs, jo strādā labi, un nav noņemams tikai tāpēc vien, ka pārgāja citā partijā, es teiktu, ka tas ir nenopietni no tāda viedokļa, ka publiskajā telpā pārējo kolēģu teiktais par valstisko domāšanu, uzņēmēju iesaisti valsts pārvaldē, vēlēšanos sadzirdēt uzņēmējus, pagriezties ar seju pret tautu ciniskākajā veidā šajā sanāksmē parādīja savu īsto dabu".
"Ja šādi turpināsim un mēģināsim iziet no krīzes, nelaižot valsts pārvaldē uzņēmējus, tad mēs ne tik drīz no tās iziesim. Pārdomājot visu šo lietu un noklausoties prezidenta un Ministru prezidenta runu, ir skaidrs, ka galvenais valstiskais rādītājs ir nevis tas, ko var paveikt kāds ministrs, bet gan valdības sastādīšanai nepieciešamais balsu skaits un pēc iespējas drošākas balsis frakcijām. Visa valstiskā domāšana šobrīd ir tikai matemātika, lai iznāktu valdības stabilitāte," sacīja Možvillo.
Viņš atzina, ka frakcija uzklausīja dažādus pārmetumus par neviennozīmīgu atbalstu valdībai, bet "mēs šajā Saeimā nācām ar ideju, ka pagriezīsim tomēr varu ar seju pret tautu. Kā redzams, tad tā sistēma strādā vēl diezgan perfekti un neizdodas pagriezt". Možvillo piebilda, ka frakcija turpinās piedalīties sarunās, lai gan ir jau skaidrs, ka "galvenais uzsvars te ir, kā sadalīt mūsu ministrijas, un šobrīd pie galda jau sēž un gaida, kad atvērsies tirgus un varēs iegūt sev kādu no mums pienākošām ministrijām".
Kariņš preses konferencē par Šmidri precizēja, ka šodien nekas nav ne pieņemts, ne noraidīts. "Pēc vairāku stundu diskusijas šodien konstatējām, ka nav un nebūs vienprātības atbalstīt nākamo ekonomikas ministra amata kandidātu no "KPV LV", un tāpēc mums ir jāturpina sarunas un jāmeklē cits risinājums. Iespējamais risinājuma ceļš ir caur kaut kādu valdības ministru proporciju pārdali. Trīs no pieciem partneriem ir jau šodien gatavi to apspriest, divi partneri pirmdien sadarbības sanāksmes sākumā paziņos, vai ir gatavi iet šo ceļu," paskaidroja Kariņš.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai koalīcijas sarunu procesā varētu notikt arī plašāka amatu pārskatīšana, tajā skaitā Saeimā, Kariņš teica, ka izmaiņas var pieņemt tad, ja visi partneri piekrīt, un tas mēdz prasīt laiku.
"Šobrīd esam situācijā, kur skaidrs, ka mums nav vienprātības par to, ka nākamais ekonomikas ministra kandidāts nāk no "KPV LV" frakcijas. Risinājums tam ir pārskatīt koalīcijas līgumu, jo atbilstoši līgumam mums ir iespēja pārskatīt proporcijas. Lai ietu šo ceļu, jāsaprot, vai visi partneri ir gatavi iet šo ceļu un saredz jēgu meklēt kopīgu risinājumu, līguma ietvaros pārskatot proporciju pārdali. Kāda tā varētu būt, tas ir atkarīgs no tā, par ko var vienoties. Ja es pirmdien saņemšu signālu, ka visi partneri ir gatavi izskatīt šo virzienu, nekavējoties turpināsim sarunas," teica Kariņš, solot no savas puses darīt visu, lai atrastu vienprātību.
Jau ziņots, ka valdošās koalīcijas partneri uz sarunām piektdien pulcējās pēc tam, kad "KPV LV" frakcijas trešdien lēma atsaukt no amata partejisko piederību nesen mainījušo ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (NA), kurš saskaņā ar Ministru prezidenta rīkojumu no piektdienas vairs nepilda šos amata pienākumus.
Ceturtdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) parakstīja vienošanos ar piecu deputātu grupu Ata Zakatistova vadībā par sadarbību un atbalstu valdībai. Grupu ceturtdien nodibināja deputāti, kas pēc "KPV LV" frakcijas lēmuma par Vitenbergu nolēma pamest frakciju.
Savukārt Nacionālā apvienība ceturtdien paziņoja, ka rosina izdarīt izmaiņas koalīcijas līgumā, atbildību par ekonomikas ministra vietu nododot apvienībai, kas šim amatam virza Vitenbergu.
"KPV LV" piektdienas rītā ekonomikas ministra amatam izvirzīja bezpartejisku kandidātu, uzņēmēju Pēteri Šmidri.
Pēc tikšanās ar Kariņu Valsts prezidents Egils Levits piektdien rosināja koalīcijas partijām vienoties par papildu memorandu par darāmajiem darbiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
