Trīs kurvīši un tiesa – mazā uzņēmēja pieredze Rīgas domē
Foto: "Made arhitekti"

Iecere galvaspilsētas centrā atvērt autovadītājiem pielāgotu kafejnīcu uzņēmējai Lienei Vītolai izvērtās par ilgu, dārgu un nervus deldējošu kašķi ar Rīgas domes institūcijām, kas nu nonācis Augstākās tiesas gaiteņos. Vītola pašvaldībai pārmet uzpūstu birokrātiju, pieņemot aplamus lēmumus un ņirgājoties par mazajiem uzņēmējiem, taču Rīgas dome pārmetumus noraida – birokrātija galvaspilsētā ir individuāls gadījums un pie neveiksmēm vainojama pati uzņēmēja.

Kad uzņēmēja Liene Vītola pirms četriem gadiem apjauta, ka Rīgas centra steidzīgajā ritmā izsalkums remdējams, pieverot acis vai nu uz ēdiena kvalitāti, vai tā iegūšanai patērēto laiku, kas nereti nāk komplektā ar problēmu novietot automašīnu, dzima viņas biznesa ideja – neliela kafejnīca, kur veselīgu un kvalitatīvu pārtiku var saņemt, nepametot savu spēkratu.

"Šādas laba ēdiena un labas kafijas "spēkstacijas" ir ērtas ne tikai steidzīgajiem rīdziniekiem, bet arī, piemēram, jaunajām māmiņām. Ja mašīnā auto krēsliņā ir aizmidzis bērns, tad nav kur likties pat tad, ja gribas vienkārši ūdeni padzerties," ieceres aktualitāti portālam "Delfi" apraksta Vītola.

Idejas mājvietu Vītola atrada pārsimts metru attālumā no saldumu fabrikas "Laima" – Palīdzības un Brīvības ielas stūrī. Tur Vītolas radītais "Coffee Drive" darbotos pāris gadu, kamēr beigtos noslēgtais līgums par zemes nomu, iegūtu atpazīstamību un pārceltos uz citām galvaspilsētas vietām.

Uzņēmējas ieceres galvenā ideja ir automašīnu apkalpošana. Tās pa Brīvības ielu brauktu centra virzienā, no neierasti platās joslas nogrieztos pa labi, piebrauktu pie viņas 10 kvadrātmetrus plašās kafejnīcas, cilvēki iegādātos kāroto un pa jau izbūvēto nobrauktuvi atgrieztos uz Brīvības ielas. Ieceri viņa saskaņoja gan ar VAS "Latvijas Valsts ceļi", gan Rīgas domes Satiksmes departamentu.

Sekojot Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā atrodamajai shēmai, Vītola sāka darbu pie būvniecības ieceres iesniegšanas. Drīz vien viņa saprata, ka pati saviem spēkiem nespēs aizpildīt specifiskās prasības par būves tehniskajiem parametriem, tāpēc talkā aicināja arhitektus no SIA "Made arhitekti".

"Viņi izstrādāja skaistu projektu, domājot, lai tas iederētos pilsētas vidē un būtu atbilstošs idejai. Gādājām, lai būves proporcijas neatgādinātu elektrības transformatoru. Par dizainu un iederību domājām ļoti daudz," stāsta Vītola, kuras kafejnīcas skices par "glītām, vidē iederīgām un veiksmīgākām par virkni citu Rīgas vēsturiskajā centrā rodamo risinājumu" nosaucis arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Tā kā būvniecības iecerei bija obligāti jāpievieno arī spēkā esošs zemes īpašuma vai nomas tiesību līgums, Vītola ar Maltā reģistrētajam uzņēmumam "Nordic Partners Food Limited" piederošo SIA "Palīdzības 16" vienojās par viņas noskatītā zemesgabala trīs gadu nomas līgumu. 2016. gada janvārī ar visiem sarūpētajiem dokumentiem padusē uzņēmēja devās uz būvvaldi.

Būvvaldes pirmais kurvītis

Divas nedēļas vēlāk Vītola no būvvaldes saņēma atteikumu. Tā pirmos divus iemeslus par neapstiprinātu dokumentu kopiju iesniegšanu un ieceres nesaskaņošanu ar SIA "Rīgas ūdens", kam zemesgabalā inženierkomunikācijas nemaz nepieder, Vītolai izdevās atrisināt. Taču par lielāko klupšanas akmeni turpmākai idejas realizācijai kļuva būvvaldes prasība par atklāta arhitektu konkursa rīkošanu.

Būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns portālam "Delfi" komentē, ka tobrīd spēkā esošā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma redakcija paredzēja jaunu ēku būvniecību teritorijā vien pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem.

Pārlieku liela birokrātija ir neefektīva intelektuālā resursa izmantošana. Arhitekts Andris Kronbergs

"Nevarēju saprast loģiku. Būvniecības ieceres veidlapā aizpildāmās informācijas specifika skaidri pieprasīja arhitekta piesaistīšanu. Bet tagad man prasa rīkot atklātu arhitektu konkursu," jau vairākus gadus senos notikumus ar neizpratni atceras Vītola.

Risinājumu situācijai viņa meklēja advokātu birojā "LEADELL Fogels & Vītols". Ar advokātes Ilzes Jankevičas palīdzību uzņēmēja atrada pretargumentu – arhitektu konkursa pieprasīšana īslaicīgas lietošanas būvei ir nesamērīga un prettiesiska. "Šajā situācijā nav adekvāti īslaicīgai būvei bez pamatiem prasīt konkursu, kā to darītu, piemēram, ja Vecrīgas sirdī celtu viesnīcu," paskaidro Vītola. Šādu atkāpi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas likumā iekļāva 2017. gada jūnijā.

Intelektuālā resursa tērēšana

Brīvības un Palīdzības ielas krustojums, kur Vītola cerēja atvērt savu kafejnīcu, atrodas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā. Tāpēc būvvalde pirmajā atraidījumā norādīja, ka ideja jāsaskaņo arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. 2016. gada aprīlī tā deva atļauju darbiem. Tā kā starp inspekciju un Rīgas pilsētas būvvaldi nu bija radies konflikts, strīda risināšanā kā šķīrēja iesaistījās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome.

Padomes sēdē būvvaldes Arhitektūras pārvaldes Rīgas pilsētas kultūras pieminekļu aizsardzības nodaļas vadītājs Viesturs Brūzis ieskicēja pašvaldības nostāju – visām publiskajā ārtelpā esošajām ēkām jārīko atklāts arhitektūras ideju konkurss, lai rastu kvalitatīvus risinājumus un izskaustu konteinertipa celtnes pilsētā.

Tam oponēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Juridiskās un pieminekļu uzskaites daļas vadītāja Baiba Valentinoviča, sakot, ka īslaicīgās būves nepārveido kultūrvēsturisko vidi pilsētā tādā mērā, lai būtiski un neatgriezeniski ietekmētu kultūrvēsturisko kvalitāti. Viņai piebalsoja arī padomes loceklis, arhitekts Juris Dambis, "Coffee Drive" skices nodēvējot par skaistām, kā arī pārmetot institūcijām, ka piemērojot konkrētus likuma pantus bez konteksta, tās piemēro sarežģītas procedūras un absurdas situācijas visai sabiedrībai.

Padomes priekšsēdētājs arhitekts Andris Kronbergs iejaucās diskusijā starp vienas un otras nostājas paudējiem, sakot, ka institūcijās strādā gana kvalificēti speciālisti, kuriem jāprot novērtēt dažādus risinājumus. "Konkursam šajos gadījumos nav jābūt obligātam. Tieši institūciju atbildība un kompetence ir ļoti svarīga. To finansē par nodokļu līdzekļiem. Pārlieku liela birokrātija ir neefektīva intelektuālā resursa izmantošana," teica Kronbergs.

Padome vienbalsīgi atbalstīja īslaicīgas lietošanas būves novietošanu Palīdzības ielā 16 saskaņā ar iesniegto arhitektonisko risinājumu bez konkursa organizēšanas. Par šādu risinājumu balsoja arī būvvaldes pārstāvis Brūzis. 2016. gada maija vidū Vītola otrreiz devās uz būvvaldi ar savu būvniecības ieceri.

Būvvaldes otrais kurvītis

Būdama pārliecināta, ka pēc Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes lēmuma viņas ideju vairs nekas nespēs apturēt, Vītola sāka sarunas ar potenciālajiem darbiniekiem un sadarbības partneriem, Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī paguva pasūtīt kafijas automātu.

"Paļaudamās uz to, ka visas būvvaldes atteikumā norādītās neatbilstības ir sakārtotas, es paralēli uzsāku virzīt biznesa lietas, lai ārkārtīgi ilgajā dokumentu saskaņošanas procesā ietu uz priekšu. Uz šādu rīcību mani mudināja ne tikai veselais saprāts un paļāvība uz būvvaldes izsniegto dokumentu tiesiskumu, bet arī piespiedu brīvprātīgi noslēgtais terminētais nomas līgums par zemi, uz kuras vēl neapstiprinātā būve tiktu novietota," atminas Vītola.

Taču jau pavisam drīz atklājās, ka uzņēmēja to darīja pāragri, jo būvvalde būvniecības ieceri 2016. gada maijā noraidīja otrreiz. Iemesls bija jau dzirdētais un atspēkotais arguments, ka Rīgas vēsturiskā centra likums paredz atklāta arhitektu konkursa rīkošanu.

Dienu pēc lēmuma saņemšanas Vītola sociālajā vietnē "Facebook" publicēja ierakstu, kurā izklāstīta saruna ar Rīgas pilsētas būvvaldes arhitektu Uldi Puļķi, kurš parakstīja atteikumu. Uzņēmēja rakstīja, ka Puļķis atteikuma vēstuli nosūtījis nevis viņai, bet gan uzņēmumam "Narvesen", turklāt lēmumu pieņēmis bez iepazīšanās ar Rīgas vēsturiskā centra padomes lēmumu, kas paredzēja ieceres izskatīšanu bez atklāta konkursa rīkošanas.

Puļķis portālam "Delfi" stāsta, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks, lai viņš varētu apstiprināt vai noliegt, ka saruna ar Vītolu noritējusi tā, kā viņa to apraksta savā "Facebook" kontā. "Domāju, ka bija arī citi iemesli, kāpēc būvniecības ieceri atteicām," piebilst Puļķis.

"Pirmajā atteikumā saņēmu četras lietas, kas jāizlabo. Atzīstu, ka tur bija arī manas kļūdas, ko nācās izlabot. Bet tad saskāros ar grūti sagremojamu absurdu, ka šoreiz atteikuma iemesls ir tas, ko iepriekš Rīgas vēsturiskā centra padomē kopā ar būvvaldi jau izdiskutēja," portālam "Delfi" pauž Vītola. Ar advokātes palīdzību uzņēmēja otro atteikumu apstrīdēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, kas būvvaldes lēmumu atcēla, jo "īslaicīgas lietošanas būvēm atklāta arhitektūras konkursa rīkošana uzliek papildu slogu un ir nesamērīga birokrātiska prasība".

Būvvaldes trešais kurvītis

Būvvalde 2016. gada augusta padomes sēdē Vītolas ieceri skatīja trešo reizi. Atteikumu uzņēmēja saņēma arī šoreiz. Būvvalde vairs neprasīja atklāta konkursa rīkošanu, bet norādīja uz Rīgas vēsturiskā centra apbūves saistošo noteikumu pārkāpumiem, kas iepriekšējos atteikumos neparādījās. Būvvaldes pārstāvis Butāns portālam "Delfi" paskaidro, ka iepriekš būvniecības ieceri detalizēti neizvērtēja, jo arhitektu konkursa ietvaros varēja mainīties būves izvietojums un veidols.

Izvērtējot kafejnīcas ideju sīkāk, būvvalde konstatēja, ka kioska novietojums neatbilst uz ielas iedibinātajai būvlaidei, kā arī palielina transporta plūsmu un apdraud gājējus. Tā kā "Coffee Drive" risinājums vērsts galvenokārt uz autotransporta lietotāju apkalpošanu, iecere nonāk pretrunā ar Rīgas vēsturiskā centra mērķi mazināt automašīnu plūsmu aizsargājamā teritorijā, secināja būvvalde.

Būvvalde konstatēja, ka kafijas kioska risinājumā prioritārā loma atvēlēta autotransportam, nevis gājējiem, kuriem turpmāk pārvietošanos pa Brīvības ielu sarežģītu iecere ar stabiņiem norobežot brauktuvi.

"Objekta novietojums palielina bīstamību gājēju kustībai, jo tā šķērso projektēto piebrauktuvi automašīnas vadītājam grūti pārredzamā vietā, kad tas uzsāks auto kustību pēc pirkuma izdarīšanas. Jauno iebrauktuvi no Brīvības ielas nav paredzēts tehniski izveidot tā, lai gājēji tiktu brīdināti par iespēju, ka ietvi šķērsos automašīna, turklāt šādu manevru tā var izdarīt steigā un pēkšņi, pamanot tirdzniecības objektu zemesgabala dziļumā," komentē Butāns, iesakot kiosku pārvietot tālāk no Brīvības ielas sarkanajām līnijām, kas ļautu uzlabot situācijas kontroli gan gājējiem, gan autovadītājiem.

Tas var būt personai smagnējs un ilgstošs process, ja kaut kas nav kārtībā ar pašu ieceri. Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence

Pēc atteikuma saņemšanas Vītola ar iesniegumu vērsās Rīgas domē, aicinot vērtēt būvvaldes lēmumu. Taču Pilsētas attīstības departaments šoreiz piekrita būvvaldes argumentiem, atstājot tās lēmumu negrozītu. Uzņēmēja nolēma vērsties tiesā.

Kašķis nonāk Augstākajā tiesā

"Šobrīd tā ir cīņa par taisnību. Ne tikai par sevi, bet tiesu praksi kopumā. Man šķiet, ka tas ir būtiski un pamācoši. Nevar būt situācija, ka sistēma nogremdē uzņēmējus un idejas birokrātiskā purvā," lēmumu tiesāties apraksta Vītola.

Viņa tiesā apstrīdēja gan trešo būvvaldes kurvīti, gan iesniedza prasību par 10 000 eiro nodarītā personiskā kaitējuma atlīdzināšanu, ko viņai Rīgas dome pirms administratīvās lietas sākšanas atteicās izmaksāt. Kompensācijas prasījumu Vītola pamato ar kaitējumu darījumu reputācijai. Proti, viņai nācies vairākkārt pārcelt norunātos termiņus un lauzt mutiskas vienošanās sadarbības uzsākšanai.

Pirmā instance lēma Vītolai nelabvēlīgi. Taču Administratīvajā apgabaltiesā viņa guva daļēju uzvaru, jo tā konstatēja, ka Rīgas pilsētas vēsturiskā centra likums un citi normatīvie akti neliedz Vītolai realizēt savu būvniecības ieceri, bet būvlaides prasība izvirzīta nepamatoti.

Tā kā tiesa nevar pieņemt Vītolai labvēlīgu aktu pašvaldības vietā, tā uzdeva būvvaldei atkārtoti izskatīt kioska būvniecības ieceri. Būvvalde šo spriedumu ir pārsūdzējusi, jo uzskata, ka tiesa neesot norādījusi pamatojumu Rīgas vēsturiskā centra likuma normu nepiemērošanai īslaicīgām būvēm, kā arī sajaukusi Rīgas vēsturiskā centra padomi ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Lieta Augstākajā tiesā šobrīd gaida rindā uz rīcības sēdi, kurā lems, vai to nepieciešams izskatīt kasācijas kārtībā.

Vītolas uzvara gan ir tikai daļēja, jo otrā tiesu instance noraidīja uzņēmējas prasību pēc kompensācijas. Vītola portālam "Delfi" pastāsta, ka ar šo lēmumu nāksies sadzīvot. "Protams, ka mierā es neesmu. Taču par būtiskāku tomēr izraudzījos nevis atskatīšanos uz zaudējumiem, bet iešanu uz priekšu. Man arī šķiet, ka Latvijā, ja kādam akurāt nav nogriezta galva, zaudējumu kompensācija tiek uzskatīta par lieku greznību," komentē uzņēmēja.

Individuālā Rīgas birokrātija

Rīgas domes šogad pasūtītā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka ar uzņēmējdarbības aktivitāti savā apkaimē ir apmierināti 34% rīdzinieku, bet ar iespējām uzsākt un īstenot uzņēmējdarbību galvaspilsētā apmierināti ir 36% aptaujāto. Piemēram, sabiedriskā transporta kvalitāti šajā aptaujā pozitīvi vērtēja 82% iedzīvotāju, bet gaisa kvalitāti savā mikrorajonā – 72% aptaujāto.

Turklāt 2017. gada pārskatā par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas ieviešanu secināts, ka pašvaldībai ir jāmeklē stratēģiskie risinājumi mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības uzsākšanai un ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi.

Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Solvita Brence portālam "Delfi" noraida versiju, ka būvniecības ieceru apstiprināšanu galvaspilsētā pavada pārlieku liels birokrātiskais slogs, jo pašvaldībai jāpilda likumi un normatīvie akti. "Tas, ka būvniecības ierosinātājs ir iesniedzis būvniecības ieceres dokumentāciju, viņam nevar radīt pilnīgu paļāvību, ka ieceri akceptēs. Tas var būt personai smagnējs un ilgstošs process, ja kaut kas nav kārtībā ar pašu ieceri. Bet tas nebūt nenozīmē, ka būvniecības process Rīgā ir birokrātisks. Katrs gadījums ir ļoti individuāls," komentē Brence.

"Konkrētā iecere neatbilda teritorijas plānošanas dokumentiem, tādēļ to noraidīja. Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments darbojas tikai sev noteikto pilnvaru ietvaros, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās prasības. Departamentam kā jebkurai valsts pārvaldes iestādei nav savu interešu, līdz ar to tas nav tiesīgs iesaistīties vai neiesaistīties privātpersonu ieceru īstenošanā. Departaments normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var tikai izvērtēt būvniecības ieceres atbilstību normatīvo aktu prasībām," turpmāku pretimnākšanu uzņēmējai noraida Rīgas domes pārstāve Brence.

Vītola uz nākotni joprojām raugās cerīgi un nenoliedz, ka Brīvības un Palīdzības ielas stūris viņu saista joprojām. "Pēc visiem šiem gadiem manās rokās aizvien vēl ir lietošanai gatavs, SIA "Made arhitekti" biroja augstvērtīgi izstrādāts būves projekts, jaudīgs biznesa plāns, procesā līdz kaulam iegūta izpratne un uzkrātas zināšanas par nozari. Tā ir vērtība. Jā, iespējams, šobrīd, kad manus biznesa attīstībai paredzētos resursus ir izsmēlusi tiesvedība, pretēji sākotnējai iecerei, apsveru domu par investoru piesaisti," komentē Vītola.

"Man ir sāpīgi, ka manas intereses aizstāv nevis nozares atbildīgās personas, bet gan advokāti. Varbūt esmu naiva, bet man tomēr šķiet, ka būvvaldei, kas šobrīd meklē arvien jaunus iemeslus, kā neļaut man īstenot šo biznesa ieceri, vajadzētu būt tai, kura tieši palīdz rast risinājumus, vada mani cauri pa īsāko ceļu, iesaka un atbalsta. Šī situācija uzskatāmi parāda jucekli nodokļu maksātāju uzturētā instancē, kur ne tikai par savām kļūdām iesaistītās personas nav gatavas uzņemties atbildību, bet arī apzināti tiek nodarīts kaitējums brīvai, uz attīstību tendētai biznesa videi," uz birokrātisko kašķu pilnajiem gadiem atskatās Vītola.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Lasāmgabali Rīgas dome Rīgas pilsētas Būvvalde
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form