Ja bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēka tiks atvērta, būs daudzi tiesas procesi, intervijā laikrakstam "Telegraf" prognozē bijušais Latvijas PSR VDK priekšsēdētāja vietnieks Jānis Trubiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā skaidro bijušais čekists, aģenta kartiņa nevar būt pierādījums sadarbībai ar VDK. Uz tās nav cilvēka, kas it kā sadarbojies ar VDK, paraksta, turklāt nav izslēgts, ka kartotēkā atrodami tādu personu vārdi, kuras nemaz nav sadarbojušās ar čeku.

"Ikviens kartotēkā minētais cilvēks, ja čekas maisi tiek publicēti, var vērsties tiesā gan pret valsti, gan pret to, kas riskēs izplatīt informāciju, - avīzēm, televīziju, radio," norāda Trubiņš.

Kā informē bijušais LPSR VDK vadītāja vietnieks, ar ideoloģiskiem jautājumiem nodarbojās aptuveni 15% no čekas aģentūras. Šiem cilvēkiem represētie varētu vēlēties atriebties.

Turklāt nebūs iespējams publiskot tikai "ideoloģiskos" aģentus, jo LPSR VDK 5.nodaļa, kas nodarbojās ar konstitucionālās kārtības aizsardzību, tai skaitā cīņu ar disidentiem, cīnījās arī pret terorismu, starpnacionālā naida kurināšanu utt. "Sanāk, ka 5.nodaļas aģentam, kas ir novērsis dzelzceļa spridzināšanu, tiks uzlikts "stukača" zīmogs," uzsver Trubiņš.

Bijušais VDK vadības pārstāvis arī noraida pieņēmumus, ka pirmajos gados, kopš Latvija pārņēma VDK kartotēku, pie varas esošie cilvēki "iztīrījuši" to, lai slēptu savu nodarbošanos padomju laikos. Kā skaidro Trubiņš, aģentu kartiņas speciāli uzskaitītas un katru zudumu var konstatēt.

Taču tajā pašā laikā kartotēka nav pilnīga, jo tajā uzskaitīti tikai aktīvi darbojošies aģenti. Tāpat kartotēkā nav to čekas aģentu, kuri pārgāja darbā uz nomenklatūru. Bijušais PSRS Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ģenerālsekretārs un VDK priekšsēdētājs Jurijs Andropovs savulaik izdevis pavēli, pieprasot iznīcināt visus dokumentus par nomenklatūras darbinieku sadarbību ar VDK.

"Tā kā tiem, kuri bija pie varas 80.gadu beigās, kartotēkā nav jābūt," piebilst Trubiņš.

Kā ziņots, Saeima 19.maijā atbalstīja tā saukto čekas maisu atvēršanu, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumus likumā "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības faktu ar VDK konstatēšanu". Saeima noteica, ka VDK materiāli un informācija ir izmantojama un publicējama bez ierobežojumiem, kas nozīmē, ka čekas maisi būtu pieejami ikvienam.

Taču pagājušās nedēļas nogalē Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga likumu neizsludināja, nododot to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

Pēc prezidentes domām, 19.maijā pieņemtais likums izraisa divus "ārkārtīgi strīdīgus jautājumus". Pirmais jautājums attiecoties uz grozījumu pantu, kas paredz pagarināt ierobežojumus tiesiskajās attiecībās VDK darbiniekiem un informatoriem vēl uz desmit gadiem. Bet otrs prezidentes izvirzītais jautājums attiecas uz grozījumu pantu, saskaņā ar kuru VDK dokumentus varētu izmantot un publicēt bez ierobežojumiem.

Pēc prezidentes domām, Saeima nav paredzējusi kārtību, kādā VDK dokumenti tiks izmantoti un publicēti, tādejādi atstājot likuma īstenošanu dzīvē pilnīgā izpildītāju un to ierobežoto materiāli tehnisko resursu ziņā.

Pēc valsts vadītājas domām, jāpanāk diferencēta pieeja VDK dokumentu izmantošanai un publicēšanai, lai sabiedrības ieguvums būtu samērojams ar konkrēto indivīdu aizskartajām tiesībām un interesēm, kuras aizsargā valsts Satversme un Latvijai saistošie starptautiskie cilvēktiesību akti.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form