Latvijā trūkst naudas psihiatriskai ārstēšanai, kā arī bezmaksas medikamentu nodrošināšanai visiem slimniekiem ar garīgās veselības traucējumiem, žurnālistus pirmdien informēja Labklājības ministrijas (LM) veselības departamenta direktore Renāte Pupele.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Viņa sacīja, ka šajā gadā psihiatriskajai ārstēšanai atvēlēti 7,6 miljoni latu, kas ir par 100 tūkstošiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Lai gan finansējums nedaudz pieaudzis, joprojām pietrūkst līdzekļu dažādu problēmu risināšanai. Lielākais finansējuma pieaugums ir tieši ambulatorai un stacionārai garīgo slimnieku aprūpei.

Līdzekļu par maz ir bezmaksas medikamentu nodrošināšanai slimniekiem, un katru mēnesi Psihiatrijas centrs pārtērē sešus tūkstošus latu, izsniedzot zāles cilvēkiem, kuriem tās nepieciešamas.

No kopējā veselībai atvēlētā budžeta psihiatriskai ārstēšanai paredzēti 6%. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām psihiatriskai ārstēšanai nedrīkst atvēlēt mazāk par vienu % no kopējā veselības aprūpei paredzētā budžeta.

Neskatoties uz augsto Latvijas psihiatriskajai aprūpei piešķirto %, Pupele sacīja, ka jāņem vērā, cik liels ir vispār kopējais veselības aprūpes budžets. Nav gaidāms arī būtisks pieaugums garīgo slimību ārstēšanai nākamajā gadā, jo no kopējā LM pieprasījuma papildu līdzekļu piešķiršanai vairāk nekā 40 miljonu apjomā, pašlaik konceptuāli valdībā atbalstīti tikai 8 miljoni, kas tika novirzīti neatliekamāku veselības aprūpes jautājumu risināšanai.

Pupele sacīja - lai gan naudas līdzekļu trūkst, tiek ņemti vērā Pasaules veselības organizācijas ieteikumi un Psihiatrijas centrs pēdējos gados ir labis strādājis. Komentējot LM viedokli, Psihiatrijas centra direktore Solita Udrese sacīja, ka naudas šai veselības sfērai ir par maz, bet nav gaidāms, ka tā varētu būtiski palielināties nākotnē. "Ir jāsaprot, ka psihisko traucējumu problēmas nav tikai konkrētā slimā cilvēka problēmas. Tas ir rādītājs sabiedrībā notiekošajam. Ja mēs spējam palīdzēt garīgi slimam cilvēkam, tad mēs palīdzam uzturēt cilvēkos humānismu un ticību labajam." Viņa arī sacīja, ka Rīgā, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, situācija ir labāka, jo lielākajā daļā rajonu ir tikai viens psihiatrs un nav speciāli sagatavotu medmāsu un sociālo darbinieku, kas viņiem palīdzētu.

Runājot par biežāk sastopamajām garīgajām slimībām Latvijā, Udrese pirmajā vietā nosauca šizofrēniskā loka traucējumus, otrajā - garīgās atpalicības traucējumus, trešajā - organisma traucējumus jeb apjukuma stāvokļus, bet ceturtajā vietā ierindoja visu veidu garastāvokļa traucējumus.

Komentējot garīgo slimību saistību ar narkotiku un psihotropo vielu lietošanu, Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna sacīja, ka visa veida atkarību izraisošas vielas ir viens no riska faktoriem, kas veicina saslimstību ar garīgajām slimībām. Kā piemēru viņa nosauca to, ka pēdējā gada laikā pieaugusi saslimstība ar garīgajām slimībām, kuru cēlonis ir psihotropo vielu lietošana. "Pašlaik visi centieni ierobežot psihotropo vielu un alkohola lietošanu dod mazus rezultātus, jo piedāvājums visā pasaulē ir ļoti liels." Viņa sacīja - lai risinātu šo problēmu, ir jāiesaistās dažādu sfēru speciālistiem - mediķiem, policijai, izglītības darbiniekiem un citiem speciālistiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form