Trūkst politiskās gribas iedibināt ilgtspējīgu veselības finansēšanas modeli, uzskata Rimšēvičs
Foto: LETA

Rīga, 9.sept., LETA. Latvijā trūkst politiskās gribas iedibināt ilgtspējīgu veselības nozares finansēšanas modeli, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Redzam, ka pagaidām trūkst politiskās gribas, lai apstākļos, kad katastrofāli trūkst finansējuma veselības aprūpei, pārcirstu Gordija mezglu un beidzot iedibinātu tādu veselības nozares finansēšanas modeli, kas būtu efektīvs, ilgtspējīgs un nodrošinātu ikvienam Latvijas iedzīvotājam pieejamus medicīnas pakalpojumus. Tā vietā atkal tiek piedāvāts rausīt nodokļus, pensiju sistēmu un likt ielāpu pie ielāpa, cenšoties aizlāpīt cauro veselības finansējuma maisu. Turklāt jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka ar šādi atrastajiem 35 vai 70 miljoniem eiro nepietiks, un nākamā gada rudenī, ja pat ne agrāk, atkal būs vērojams akūts finansējuma trūkums, mediķu protesti un budžeta problēmas," sacīja Rimšēvičs.

Viņš pauda viedokli, ka Latvijā ir nepieciešams sistēmisks risinājums, kas ne tikai ļautu mobilizēt nozarei nepieciešamo naudas apmēru, bet arī iedibinātu ilgtspējīgu sistēmu.

"Turklāt naudas trūkums ir tikai viena no medaļas pusēm. Tikpat būtisks, ja ne pat būtiskāks, ir jautājums par finansējuma plānošanas un izlietojuma efektivitāti veselības aprūpē. Tieši tāpēc ir svarīga konkurences elementa ienākšana nozarē, jo, ja arī turpmāk finanšu plūsmas pārvaldīs Nacionālais veselības dienests, rūpīgi nevērtējot katra izdevuma lietderīgumu, bet, nekritiski apmaksājot piestādītos rēķinus, diez vai varam sagaidīt būtiskas pārmaiņas un tiešām efektīvu katra iztērētā eiro uzskaiti," minēja Rimšēvičs.

Tāpat viņš pauda nožēlu, ka Latvijas Bankas piedāvātais risinājums masu medijos atspoguļots sagrozītā veidā.

Rimšēvičs uzsvēra, ka Latvijas Bankas piedāvātais modelis nav Nīderlandes – Latvijas Banka ir izmantojusi vairākus Nīderlandes pieredzes elementus, piemēram, obligātās veselības apdrošināšanas riska izlīdzināšanas mehānismu un piedāvājums ir pielāgots tieši Latvijas specifikai.

"Esam saņēmuši iebildumus par paredzamo administrācijas izmaksu pieaugumu, kas tiek pamatots ar augsto administrēšanas izmaksu īpatsvaru pašreizējā brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā. Tas ir maldinošs apgalvojums, jo: pirmkārt, pašlaik brīvprātīgās veselības apdrošināšanas tirgus ir ļoti mazs un fragmentēts, kas ietekmē arī izmaksas; otrkārt, apdrošināšanas prēmijā tiek iecenotas papildu izmaksas, kas apdrošinātājiem rodas tieši brīvprātības principa dēļ. Piemēram, patlaban cilvēkiem ir motivācija iegādāties apdrošināšanas polisi gadījumos, kad ir liels saslimstības risks vai ir skaidri jaušams, ka pēc laika būs nozīmīgas ārstēšanās izmaksas. Tādēļ pašlaik, šajā brīvprātīgajā sistēmā, finanšu riski saslimstības gadījumā netiek optimāli sadalīti, kas būtiski sadārdzina apdrošināšanas piedāvājumu. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana šīs problēmas atrisinās, vienlaikus vairākas reizes palielinot veselības apdrošināšanas tirgus apjomu, un administrācijas izmaksu īpatsvars būtiski samazināsies; treškārt, šīs bažas līdz galam ļautu kliedēt valsts apdrošināšanas sabiedrības līdzdalība tirgū – tā būtu iespēja uzstādīt pietiekami zemu administratīvo izmaksu latiņu," klāstīja Rimšēvičs.

Tāpat viņš norādīja, ka ir pārmests, ka Latvijas Bankas piedāvātais risinājums nenodrošinās vienlīdzīgas iespējas visiem sabiedrības locekļiem saņemt veselības pakalpojumus. "Varu tikai atkārtot jau iepriekš teikto – tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ārstēšana nav pieejama gandrīz trešdaļai. Mūsu priekšlikums ļautu šo nevienlīdzību būtiski mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi pienākas, un šos pakalpojumus nepieciešamības gadījumā varētu saņemt visi – gan par pašu, gan valsts līdzekļiem apdrošinātie iedzīvotāji," sacīja Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka Latvijas Banka, kas atbildīga par monetāro politiku, stabilu cenu uzturēšanu, runā par strukturālajām reformām, jo tautsaimniecībā vērojama cilvēkkapitāla pasliktināšanās, ir problēmas ar darbaspēka pieejamību un tā kvalitāti. "Neefektīva veselības aprūpes sistēma ne tikai negatīvi ietekmē darbaspēku, bet arī rada papildu tēriņus un pasliktina kopējo fiskālo situāciju. Mūsuprāt, veselības aprūpes sistēmas reformas un moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma ļautu būtiski uzlabot situāciju ar cilvēkkapitālu," piebilda Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka Veselības ministrijas modelis nepiedāvā neko, vien turpināt dzīvot pa vecam.

Pēc Rimšēviča teiktā, būtiskākais Veselības ministrijas pašreizējā modeļa trūkums ir, ka iecerētā sociālo iemaksu pārdale nedos pietiekamu finanšu apmēru, lai nodrošinātu visiem iedzīvotājiem pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu nepieciešamajā apjomā. "Tādējādi saglabāsies pašreizējā situācija, un turīgiem iedzīvotājiem joprojām būs pieejama veselības aprūpe pilnā apmērā, piemaksājot no personīgajiem līdzekļiem par rindu apiešanu un tamlīdzīgām darbībām. Savukārt iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem gaidīs rindās, būs spiesti aizņemties vai citādi atrast naudu rindu apiešanai, vai gluži vienkārši, tāpat kā pašlaik, neapmeklēt ārstus un ielaist slimības, tā pasliktinot savu veselības stāvokli un Latvijas darbaspēka potenciālu," viņš sacīja.

Latvijas Bankas prezidents atzīmēja, ka sociālo iemaksu daļēja novirzīšana veselības aprūpes finansēšanai būtu ļoti tuvredzīgs risinājums, kas ne vien nerisinātu veselības nozares problēmas, bet arī samazinātu nākotnes pensijas, iedragājot pensiju sistēmu.

"Tas, par ko publiski netiek diskutēts, bet kas ir ļoti būtisks aspekts – Veselības ministrijas modelis palielina budžeta deficītu un parādu, ja citās valstij svarīgās jomās netiks veikts atbilstošs finansējuma samazinājums. Īstermiņā pārpalikuma samazināšana sociālajā budžetā bez kompensējošiem pasākumiem pamatbudžetā nozīmē valdības budžeta deficīta palielināšanu. Līdzīgu tendenci redzam jau attiecībā uz 2017. gadu, kad veselības nozarei plānotais papildu finansējums ir galvenokārt uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina. Turklāt papildu līdzekļus veselībai vajadzēs katru gadu, tāpat kā izglītībai un ceļiem," sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī uzsvēra, ka sociālā budžeta pārpalikums nav nauda kontā, kuru var paņemt, iezīmējot daļu sociālā nodokļa iemaksu citām vajadzībām. "Sociālā budžeta pārpalikums ir budžeta uzskaites īpatnība: pašlaik no sociālā budžeta finansētajām vajadzībām, pamatā pensijām, novirzām mazāk līdzekļus nekā iekasējam šiem mērķiem paredzētajā veidā, tātad sociālā nodokļa ieņēmumos. Turklāt praksē pārpalikums netiek uzkrāts, bet gan novirzīts deficīta segšanai citās budžeta pozīcijās. Tas nozīmē, ka nākotnē, kad sociālā budžeta izdevumu slogs palielināsies, turpinoties sabiedrības novecošanās tendencei, tas būs jāfinansē ar deficīta mazināšanu citās budžeta jomās. Šeit kritiski svarīgi nodrošināt zemu valsts parāda līmeni, tiecoties uz bezdeficīta budžeta veidošanu ekonomikas cikla ietvaros. Tādēļ situācijā, kad joprojām nespējam pārskatīt visus budžeta izdevumus, izstrādājot nulles budžetu, un izaugsmes gados turpinām plānot budžetu ar deficītu, būtu nepieļaujami vēl vairāk palielināt finanšu slogu nākamajām paaudzēm, kam politikas veidotāju nespēja šodien pieņemt atbildīgus lēmumus izmaksās dārgi," teica Rimšēvičs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijai kavēšanās ar reformām draud ar lēnu izaugsmi, esošā cilvēkkapitāla kvalitātes pasliktināšanos. "Tāpēc mums ir jārīkojas jau tagad, jārīkojas apņēmīgi un drosmīgi, ja vēlamies dzīvot modernā valstī ar veseliem un darbaspējīgiem cilvēkiem, nevis nepanesamu parādu slogu un sabojātu pensiju sistēmu," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija izstrādājusi trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus un par tiem notiek diskusijas izveidotajā darba grupā, kurā piedalās Veselības, Labklājības un Finanšu ministrijas pārstāvji, darba devēju, Nacionālā veselības dienesta, apdrošinātāju un citu organizāciju pārstāvji.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ilmārs Rimšēvičs Latvijas Banka Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form