Trūkums, izmērs vai valodas barjera? Kādēļ Latvijas augstskolām nesokas reitingos
Foto: DELFI

20 tūkstoši augstskolu visā pasaulē sacenšas par vietu galvenajos augstākās izglītības reitingos. Igaunijai izdevies iekļūt pirmajā trīssimtā, Lietuvai – piecsimtā, savukārt Latvija apstājusies pie 700-800. Vai tas nozīmē, ka Latvijas augstskolas ir vājākas nekā kaimiņzemju? Vai ir jādzenas pēc augstām vietām reitingos? Un kas vispār ir šie reitingi – modes kliedziens vai melnais caurums, caur kuru valsts zaudē spožākos prātus un naudu?

"Tikai bizness", "neder tik mazām valstīm kā mūsējā", "nav pašmērķis". Par augstskolu reitingiem, protams, var izteikties nievājoši, tomēr jāskatās patiesībai acīs – aizvien vairāk studentu izvēlas tās mācību iestādes, kas kotējas augstu. Jā, nereti studiju maksa tajās ir augstāka, dzīve ārzemēs dārgāka, taču jaunajiem un ambiciozajiem "reitinga" augstskola ir kvalitātes garantija. Savukārt augstskolai vieta reitingā ir reputācijas un atpazīstamības jautājums. Pie līderiem plūst vairāk naudas, turp labprātāk dodas labākie zinātnieki (gan lasīt lekcijas, gan strādāt zinātnē), viņus izvēlas spēcīgākie ārvalstu studenti.

Latvija no kaimiņiem pagaidām atpaliek. Jākāpj augšup, taču – kā? Paaugstināt finansējumu, optimizēt sistēmu, atcelt valodas barjeras? "Delfi" apkopoja trīs lielāko Latvijas augstskolu – Latvijas Universitātes (LU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), kā arī Tartu Universitātes pārstāvju un citu ekspertu viedokļus.

Latvijai pārāk dārgi?

Taisnības labad jāsaka, ka Latvija reitingos nemaz tik slikti neizskatās – vieta astotajā simtniekā starp 20 tūkstošiem augstskolu no visas pasaules ir visnotaļ cienījams rezultāts. Tomēr kaimiņi – Lietuva, bet jo īpaši Igaunija – ir daudz augstākā vietā. Vai Latvijai būtu jāmetas sacensībā, vai arī mūsu zemei ir savs īpašais ceļš?

"Reitingi nav pašmērķis," uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas Viedās specializācijas stratēģijas vienības vadītājs Jānis Paiders. "Tie pamatā ataino izglītības un zinātnes kvalitāti valstī. Taču jāņem vērā, ka daudzi kritēriji ir tieši saistīti ar finansējumu." Eksperts piedāvā rūpīgi izpētīt, kas iekļuvuši "zelta simtniekā": "Lielbritānija un ASV – tradicionālie izglītības līderi. Šveice nevar sūdzēties par naudas trūkumu, Francija, Nīderlande, Vācija, Beļģija un Dānija arī nav trūcīgas valstis. Būsim godīgi, Latvijai ir cits mērogs. Mūsu tuvākais orientieris ir Tartu, bet arī tur daudz noteikušas investīcijas. Par astoņsimtajām vietām reitingā mūsu RTU, RSU un LU ir ļoti adekvāts valsts finansējums – ap 2,4 tūkstošiem eiro gadā uz vienu studentu. Tartu tas ir gandrīz trīsreiz lielāks. Tajā ir arī nauda no privātā sektora pasūtījumiem, bet liela daļa ir valsts finansējums. Te arī ir atbilde: gribam kāpt augstāk, ir jāmaksā. Tas ir ļoti dārgi."

Lai saprastu, kādēļ vajadzīgi reitingi, jāsaprot to rašanās vēsture, uzskata Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadītājs Andrejs Rauhvargers. "Piemēram, Šanhajas reitingu ARWU 2002. gadā izveidoja Ķīnas valdība, lai absolventus sūtītu uz labākajām pasaules augstskolām, bet pēc tam viņi atgrieztos. Kritēriji bija virzīti uz to, lai izaudzinātu jauno Ķīnas eliti. Parasti studenti nevienu neinteresēja. Rezultātā Ķīna krietni izrāvās uz priekšu."

Jāteic, ka augstskolu reitingi ir angliski runājošās pasaules izgudrojums. Francūži sākotnēji ignorēja šo modi, bet vēlāk, saprotot, ka neviens viņu zinātniskos pūliņus angliski netulkos, nolēma veltīt vairāk uzmanības reitingiem. Zviedrijā reitingos vispirms iekļuva lielākās augstskolas, pēc tam parādījās arī nelielās... "Neciešu šos reitingus," atzīstas Rauhvargers. "Taču labāk tajos būt. Pēdējā laikā studenti un mācībspēki pēc tiem orientējas."

Nevirzoties augšup, zaudēsim naudu un jauniešus

Tam, ka reitingi ir svarīgi, piekrīt bijušais izglītības ministrs – sociālantropologs Roberts Ķīlis. Savulaik viņš nespēja novest līdz galam vērienīgu augstskolu reformu, kas paredzēja arī Latvijas augstskolu konkurētspējas paaugstināšanu. Ķīlis ir pārliecināts – ja Latvija neiegūs augstāku reitingu, tā zaudēs gan vietējos jauniešus, gan iebraucējus. Studenti tēmēs uz augstskolām, kuru diplomi sola prestižu darbu un labklājību. "Augsta vieta reitingā ir labākais veids, kā tikt pie finansēm un iespējas aicināt stiprus speciālistus, kas cels iekšējos standartus. Augstskolām jāzina, kurp tiekties, nevis jānīkst bezdarbībā, žēlojoties par nepietiekamu finansējumu," uzsver Ķīlis.

Ja augstskola ir starp 300 labākajām, tad globālām "Microsoft" un "Google" līmeņa korporācijām ir gods ar to sadarboties, uzskata RTU pārstāvis Juris Iljins. Reputācija piesaista arī daudzmiljonu zinātniskos projektus: lielie pasūtītāji (piemēram, Eiropas Komisija) nešaubās par to, ka topa augstskola projektu īstenos pienācīgā līmenī. Kā piemēru Iljins min Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolventu dibinātos uzņēmumus (ap 30 000), kuru kopējais apgrozījums pārsniedz Kanādas IKP. 90% šo uzņēmumu atrodas ASV.

LU rektors Indriķis Muižnieks reitingus uztver ar ironiju – viņš uzskata, ka tie ir kļuvuši par sava veida modi. "Sajūta ir tāda – ja tevis tur nav, tad tevis nav vispār," teic Muižnieks, piebilstot, ka LU varētu iekļūt arī starp 400–500 labākajām planētas augstskolām. Nepieciešams vien izanalizēt situāciju un pareizi izvirzīt mērķus.

Arī RSU rektors Aigars Pētersons uzskata, ka reitingi ir svarīgi, tomēr aicina uzmanīties: "Augstskolas ir komplicētas organizācijas, tāpēc to snieguma izteikšana vienā skaitlī novienkāršo augstskolu darbību un var pilnībā neatspoguļot situāciju. Tā ir šo reitingu vājā puse." Viņš ir pārliecināts, ka iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas augstskolām pavēra daudz iespēju: "Trīs lielās Latvijas augstskolas ir iekļuvušas QS reitingā. Iesāktais ceļš ir jāturpina. Šajā procesā būtiska nozīme ir arī valsts piešķirtajam finansējumam, kas augstākajai izglītībai un zinātnei ir nepietiekams un stipri zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā."

Pat ja valsts ievērojami palielinās finansējumu, brīnumi uzreiz nenotiks, uzskata Rauhvargers: "Jāsaprot, ka, izvirzot mērķi, ieguldot naudu un enerģiju, nevar nākamajā gadā palēkties reitingā. Tas atspoguļo vidējos pēdējo piecu gadu rezultātus. Ja četrus gadus nekas izcils nav noticis, ir jācenšas un jāiegulda atkal un atkal, līdz reitingos būs sasniegti gaidītie rezultāti. Bet pa to laiku valdība un mediji teiks: "Naudu viņiem piešķīra, bet rezultāta nav." Un visi dabūs pa kaklu."

Valodas ierobežojumi – traucēklis?

Pirms diviem gadiem valsts valodas dēļ sašūpojās gan Rīgas Juridiskās augstskolas rektora Mela Kenija, gan Rīgas Ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") rektora Andersa Pāzlova krēsls. Abus glāba vien tas, ka šīm augstskolām ir īpašs juridiskais statuss. Valsts augstskolās latviešu valoda jāpārvalda ne tikai rektoram, bet arī ikvienam ārvalstu profesoram, kas vēlas mācīt Latvijā (valodas apgūšanai viņam tiek dots viens gads). Atsevišķas lekcijas un pat pusgadu ilgs kurss angļu valodā šobrīd ir likumīgi pieļaujams. Bet vai ar to ir pietiekami?

"Kādi gan valodas ierobežojumi varētu būt zinātnē? Šķaudu uz tiem no visaugstākā jumta," sašutis ir "SSE Riga" profesors Roberts Ķīlis. "Jebkuras valodas barjeras ir jāatceļ. Ne tikai Eiropas valodas, bet arī krievu. Zinātne un izglītība nedrīkst būt nacionāla. Protams, ir zinātnieki, kuru darbs ir latviešu valodas pētīšana un attīstība. Tas ir labi un pareizi. Bet citos gadījumos valodas argumentu es nespēju saprast."

Lielāko valsts augstskolu pārstāvji savos izteikumos ir atturīgāki, tomēr nenoliedz, ka pasaulē zinātnes valoda ir angļu. LU rektors uzskata, ka "mūsu specifiskās valodas prasības nekādā gadījumā nav galvenais faktors, kas vājina augstskolas". Viņaprāt, viesprofesora statuss ar termiņu līdz vienam gadam ir pietiekams, lai nolasītu lekciju kursu angļu valodā. Tam piekrīt RSU rektors: "Jau pašreizējās likumdošanas ietvaros RSU ir spējusi iekļūt gan QS, gan "U-Multirank", gan "Webomterics" reitingā, kā arī sekmīgi piesaistīt gan ārvalstu viesprofesorus, gan ārvalstu studentus."

RTU tradicionāli vairāk orientējas uz ārvalstu studentiem. Iljins ir pārliecināts, ka iespēja pieņemt pastāvīgā darbā angliski runājošus profesorus un pētniekus ir svarīgs nosacījums, lai uzlabotu reitingu. "Viens no galvenajiem kritērijiem reitingos ir no ārvalstīm piesaistītā akadēmiskā personāla skaits. Ministrija jau ir spērusi soli šajā virzienā, bet ir jāiet tālāk – aktīvi jāintegrē angļu valoda augstskolas vidē. Igaunijā taču no tā nebaidās," skaidro speciālists.

----------

"Delfi" eksperti

Indriķis Muižnieks, Latvijas Universitātes rektors

Juris Iljins, Rīgas Tehniskā universitāte, augstskolu reitingu eksperts

Aigars Pētersons, Rīgas Stradiņa universitātes rektors

Ēriks Pūra, Tartu Universitātes rektora vietnieks attīstības jautājumos

Indriķis Krams, Tartu Universitāte, viesprofesors no Latvijas

Andrejs Rauhvargers, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras vadītājs

Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas Viedās specializācijas stratēģijas vienības vadītājs

Roberts Ķīlis, bijušais izglītības ministrs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors

Trīs galvenie reitingi

"Times Higher Education" (THE). Vērtē studiju kvalitāti un zinātnisko darbību, zināšanu un inovāciju līmeni, efektivitāti un materiālu bāzes kvalitāti. Šajā reitingā Tartu Universitāte ir 301.–350. vietā, Viļņas, kā arī Tallinas Tehniskā universitāte ir 601.–800. vietā. No Latvijas: RTU un LU ir 801.–1000. vietā.

"QS World University Rankings" (QS). Vērtē zinātnisko darbību (svarīga ir zinātnisko darbu citējamība starptautiskos izdevumos), pasniedzējus, darba devēju viedokļus un karjeras potenciālu, ārvalstu studentu un viespasniedzēju skaitu. Šajā reitingā Tartu ir 321. vietā, Viļņas Universitāte – 488. vietā, Viļņas Tehniskā universitāte – 581.–590. vietā, Tallinas Tehniskā universitāte – 601.–650., Kauņas Tehniskā universitāte – 751.–800. vietā. No Latvijas: RTU – 751.–800; LU un RSU – 810.–1000. vietā.

"Academic Ranking of World Universities" (ARWU, Šanhaja). No visiem reitingiem visvairāk fokusējas uz augstskolas zinātnisko un akadēmisko darbību, lai samazinātu nacionālās izglītības sistēmas īpatnību ietekmi uz gala vērtējumu. Šajā reitingā ir tikai 800 augstskolas, vienīgā augstskola no Baltijas šajā reitingā ir Tartu Universitāte.

-----------

"U-multirank". Alternatīvs Eiropas Komisijas veidots reitings, kurā tiek vērtētas Eiropas augstskolu priekšrocības un trūkumi – bakalauru un maģistru skaits, aizstāvētās disertācijas, bezdarbnieki utt.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Komisija Indriķis Muižnieks Izglītības un zinātnes ministrija Lasāmgabali Latvijas Universitāte Rīgas Stradiņa universitāte Roberts Ķīlis Zinātne Tartu Universitāte
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form