Foto: DELFI
20 tūkstoši augstskolu visā pasaulē sacenšas par vietu galvenajos augstākās izglītības reitingos. Igaunijai izdevies iekļūt pirmajā trīssimtā, Lietuvai – piecsimtā, savukārt Latvija apstājusies pie 700-800. Vai tas nozīmē, ka Latvijas augstskolas ir vājākas nekā kaimiņzemju? Vai ir jādzenas pēc augstām vietām reitingos? Un kas vispār ir šie reitingi – modes kliedziens vai melnais caurums, caur kuru valsts zaudē spožākos prātus un naudu?

"Tikai bizness", "neder tik mazām valstīm kā mūsējā", "nav pašmērķis". Par augstskolu reitingiem, protams, var izteikties nievājoši, tomēr jāskatās patiesībai acīs – aizvien vairāk studentu izvēlas tās mācību iestādes, kas kotējas augstu. Jā, nereti studiju maksa tajās ir augstāka, dzīve ārzemēs dārgāka, taču jaunajiem un ambiciozajiem "reitinga" augstskola ir kvalitātes garantija. Savukārt augstskolai vieta reitingā ir reputācijas un atpazīstamības jautājums. Pie līderiem plūst vairāk naudas, turp labprātāk dodas labākie zinātnieki (gan lasīt lekcijas, gan strādāt zinātnē), viņus izvēlas spēcīgākie ārvalstu studenti.

Latvija no kaimiņiem pagaidām atpaliek. Jākāpj augšup, taču – kā?

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!