Foto: PantherMedia/Scanpix

Normunds Kindzulis, kurš pēc traģiskajiem notikumiem Tukumā šobrīd ārstējas Valsts apdegumu centrā Rīgā, iepriekš ticis tiesāts par sveša īpašuma dedzināšanu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Šim pašam vīrietim Rīgā turpinās tiesvedība par sveša īpašuma iznīcināšanu, to dedzinot, liecina LTV rīcībā esošā informācija.

Procesa laikā viņam veikta tiesu ekspertīze, policijai ir vairākas versijas un likumsargi turpina izmeklēšanu. Šobrīd par Normunda Kindzuļa dzīvību cīnās Valsts apdegumu centra ārsti.

LTV ziņo, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā jau notikušas vairākas tiesas sēdes, kurās Kindzuli tiesā par sveša īpašuma tīšu dedzināšanu.

Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore Katažina Careva LTV izteikusies, ka viņas lietvedībā bijusi krimināllieta attiecībā pret Normundu Kindzuli, par notikumiem, kas risinājās 2019. gada nogalē, par Kindzuļa darbībām, kas saistītas ar svešas mantas tīšu iznīcināšanu, kas saistīta ar dedzināšanu. Tie ir sevišķi smagi noziegumi, par kuriem Krimināllikums paredz bargus sodus, proti, brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem.

Kā vēsta LTV, visi dedzināšanas gadījumi bijuši 2019. gada beigās un 2020. gada sākumā, Rīgā, Ķengaragā. Neviens cilvēks necieta, cieta manta. Visās epizodēs lietots degšķīdums. Kindzuli izdevās aizturēt pēc vienas no epizodēm un tika norīkota arī kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze.

LTV arī ziņoja, ka ticis nolemts virzīt lietu uz tiesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai. Tiesas sēde noteikta kā slēgta, tāpēc prokurore LTV nekādas detaļas izpaust nevēlējās.

Uz LTV jautājumu, kā iespējams, ka uz izsaukumiem dodas cilvēks, kam tiesa varēja piespriest pat piespiedu psihiatrisko ārstēšanu, NMPD vadītāja Liene Cipule LTV sacīja, ka viņa un dienests par to neko nav zinājuši. Uzzinot šo informāciju no LTV, veiktas pārrunas gan ar personāla daļu un vietējo vadītāju, un secināts, ka NMPD rīcībā nav bijusi informācija, ka darbiniekam bijušas tik nopietnas problēmas.

LTV ziņo, ka dienesta darbiniekam jāiziet arī obligātā veselības pārbaude. Tā vēlreiz Kindzulim jāiziet nākamajā gadā.

"Nemainīgi svarīgs stāstā par Normundu ir fakts, ka šis cilvēks tika ilgstoši vajāts – viņš saņēma draudus, viņam tika vairākkārt uzbrukts, viņa veselība un dzīvība tika apdraudēta fiziskā uzbrukumā, proti, viņš tika nogrūsts pa kāpnēm, līdz nonāca mediķu uzraudzībā. Policija uz sūdzību nereaģēja, taču tagad priekšplānā izvirza pavedienus, kas apstiprinātu pieņēmumu, ka Normunds pie visa vainīgs pats," portālam "Delfi" norādīja lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienībā "Mozaīka".

Apvienībā uzskata, ka jāturpina noskaidrot visi apstākļi un notikumu konteksts, kas novedis pie šīs traģēdijas.

Kā ziņots, pirmdien Valsts policija medijiem norādīja, ka kriminālprocesā turpinās aktīva, objektīva un rūpīga izmeklēšana, kurā tiek pārbaudīta visa iespējamā informācija un versijas, kas varētu būt saistītas ar minēto notikumu. Tostarp ir nozīmētas vairākas ekspertīzes.

23. aprīlī ap pulksten 4 no rīta VP saņēma sākotnējo informāciju, ka Tukumā kādā no daudzdzīvokļu mājām izcēlās ugunsgrēks. Ierodoties notikuma vietā, likumsargi konstatēja, ka divi vīrieši ir guvuši apdegumus. Lai noskaidrotu notikušā apstākļus, policija uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 13. nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību.

Portāls "Delfi" pēc notikušā sazinājās arī ar Arti Jaunkļaviņu (23), vienu no cietušajiem, kurš atzina, ka, viņaprāt, viņa draugs cietis uzbrukumā, kurā piepildīti iepriekš vairākkārt izteikti draudi.

Tiesa, policija pēc notikušā nākamajā dienā, 24. aprīlī, medijiem preses paziņojumā vēstīja, ka tā vēl nav guvusi apstiprinājumu tam, ka Tukumā notikušais ugunsgrēks, kurā cieta divi vīrieši, būtu saistīts ar iepriekš viena cietušā iesniegto iesniegumu par viņam izteiktajiem draudiem.

Šobrīd kriminālprocesu izmeklēšanā pārņēmusi Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa.

Jau vēstīts, ka notikušais izsaucis plašu reakciju sabiedrībā un par to izteikušās dažādas amatpersonas, tostarp Valsts prezidents, premjerministrs, ārlietu ministrs, tieslietu ministrs un iekšlietu ministrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!