Vairums politiķu un uzņēmēju, ko sabiedrībā uzskata par ietekmīgiem un turīgiem, ir gatavi ziedot lielākas naudas summas Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecībai.
Tomēr aptaujātie, izņemot "Latvijas Ceļa" pārstāvi Ojāru Kehri, atturas konkretizēt, cik lielu naudas summu būtu gatavi ieguldīt gaismas pils tapšanā.

Privatizācijas aģentūras (PA) padomes loceklis, "Latvenergo" padomes priekšsēdētājs un "Ekonomistu apvienības 2010" priekšsēdētājs Kehris apliecināja, ka būtu gatavs ieguldīt 1000 latu gadā projekta realizācijai. Viņš arī pieļāva, ka projekta sākuma stadijā - tā iekustināšanai - varētu ziedot divus līdz trīs tūkstošus latu, taču par to vēl būtu jākonsultējas ar ģimeni. Pēc Kehra domām, valsts turīgāko iedzīvotāju ieguldījums šā projekta realizācijā varētu būt salīdzinoši lielāks nekā pārējo. Savus līdzekļus viņš ieguldītu, "lai Latvija pavirzītos uz priekšu informatīvas sabiedrības izveidē" un lai tādējādi paaugstinātos valsts iedzīvotāju konkurētspēja.

Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga ir gatava ziedot Nacionālās bibliotēkas celtniecībai vairākkārt, tomēr pagaidām vēl nevar pateikt, cik.

Bijušais koncerna "Ave Lat Grupa" vienīgais īpašnieks premjerministrs Andris Šķēle apliecināja, ka LNB celtniecībai ziedotu "pilnīgi viennozīmīgi". Valdības vadītājs gan nevēlējās atklāt, cik daudz no saviem iekrājumiem viņš būtu gatavs ziedot grandiozajai būvei. "Protams, ziedotu, tas man ir skaidrs," sacīja premjers, uzsverot, ka šīs nebūtu viņa pirmās aktivitātes labdarības jomā - Šķēle atgādināja, ka ir mecenāts paša veidotajā Sabiedriskās izglītības fondā "Jaunā akadēmija".

PA ģenerāldirektors Jānis Naglis stāstīja, ka parasti saplāno savu ienākumu un izdevumu daļu, kur izdevumos paredzēta arī noteikta summa dažādiem ziedojumiem - mākslai, kultūrai, veselībai, trūcīgiem cilvēkiem un citiem mērķiem. Ja viņam būtu jāziedo bibliotēkas projektam, tad, visticamāk, kopējā ziedojumu summa nemainītos, taču mainītos svarīgākās jomas. Tāpēc Naglis nevarēja pateikt konkrētu ziedojuma apjomu. PA vadītājs uzsvēra, ka nepārprotami atbalsta modernu tehnoloģiju ieviešanu visā valstī, kas veicinātu informatīvas sabiedrības veidošanos, piebilstot, ka bibliotēkas ēkas celtniecība varētu būt kā projekta noslēgums.

Arī uzņēmējs Valentīns Kokalis, bijušais a/s "Latrostrans" valdes priekšsēdētājs, pauda pilnīgu atbalstu bibliotēkas celtniecības projektam. Kokalis neiebilstot pret "elektrības nodokļa" ieviešanu, taču bibliotēkas celtniecībai būtu gatavs ziedot arī tāpat. Viņš patlaban gan nevarēja pateikt, cik daudz bibliotēkas celtniecībā būtu gatavs ieguldīt.

Uzņēmējs, PA padomes loceklis, "Latvenergo" valsts pilnvarnieks un padomes loceklis Normunds Lakučs atzina - ja viņam būtu pilnīga pārliecība, ka no ziedojuma nauda tiks iztērēta tieši šim mērķim un neviens ar to "nesasildīsies", Lakučs būtu gatavs ziedot kādu summu. Viņš gan izteicās, ka jautājums ir - vai šobrīd pareizāk būtu celt vienu bibliotēku tikai Rīgā, vai arī labāk kopējo projekta summu sadalīt pa mazajām lauku bibliotēkām.

Uzņēmējs, viens no "Latvijas Ceļa" dibinātājiem ekspremjers Vilis Krištopans sacīja, ka vēl nevar pateikt, vai ziedotu Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, jo nav iepazinies ar projektu un nezina, kāds tas ir. Krištopans uzsvēra, ka nevar ziedot "kaut kam". Es ziedoju savai basketbola skolai, jo zinu tās mērķus, kā tā darbojas un kur naudu izlieto.. Piedāvātā bibliotēkas ideja man nav skaidra," atzina Krištopans. Viņaprāt, šobrīd notiek vairāk "spēlēšana uz jūtām - visiem bibliotēkas ir, mums arī vajag".

Arī Jaunās partijas valdes priekšsēdētājs, kādreizējais norvēģu koncerna "Lindstow Varner" uzņēmumu līdzīpašnieks Ainārs Šlesers atturējās komentēt, cik būtu gatavs ziedot gaismas pils celtniecībai, jo pašreiz piedāvātais biznesa plāns šķietot "uzpūsts". Tomēr, ja Šleseram piedāvātu ziedot, viņš šādu iespēju izskatītu. Bijušais uzņēmējs norādīja, ka ne tikai viņš, bet arī citi "naudīgi cilvēki" būtu gatavi ziedot, taču tādā gadījumā piedāvājumam jābūt skaidrākam.

Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs paziņoja, ka neziedos līdzekļus Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, jo "tā nav nacionālā bibliotēka, tā ir Rīgas pilsētas bibliotēka". "Nacionālā bibliotēka ir Latvijas bibliotēku kopums, kuru veido arī Ventspilī esošās piecas bibliotēkas," savu nostāju skaidroja Ventspils mērs. Viņaprāt, Rīgas bibliotēkas celtniecībai būtu jāziedo rīdziniekiem, Ventspils - ventspilniekiem un tamlīdzīgi. "Ja es ziedošu, tad tikai Ventspils bibliotēkai," uzsvēra Lembergs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!