Foto: F64
Ja pērn visa gada laikā tika reģistrēti 57 cilvēku tirdzniecības gadījumi, tad šā gada pirmajos septiņos mēnešos fiksēti jau 64 gadījumi, kad speciālisti iedzīvotājiem, telefoniski, elektroniski vai klātienē, snieguši konsultācijas jautājumos saistībā ar cilvēku tirdzniecību, tā trešdien preses konferencē informēja biedrības "Patvērums "Drošā māja"" vadītāja Sandra Zalcmane.

Viņa skaidroja, ka 66% no visām konsultācijām bijušas par fiktīvajām laulībām un 6% par seksuālas ekspluatācijas gadījumiem. "Ir skumji atzīt, ka pieaug darba ekspluatācijas gadījumu skaits, kas identificēts ārzemēs un procentuāli tas ir 5%," piebilda biedrības vadītāja. Statistika liecina, ka tikai 23% no visām konsultācijas bijušas vērstas uz potenciālo cilvēku tirdzniecības gadījumu novēršanu.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, ir mainījies arī no cilvēku tirdzniecības cietušo cilvēku profils. Šogad par 14% pieaudzis to gadījumu skaits, kad par cilvēku tirdzniecības upuriem kļuvuši jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Kopumā tie ir 57% no visiem gadījumiem. Savukārt 22% gadījumu iesaistīti cilvēki vecuma grupā no 26 līdz 30 gadiem, 7% gadījumu no 41 līdz 50 gadiem, bet 14% gadījumos arī vecumā no 51 līdz 60 gadiem.

"Patvērums "Drošā māja"" apkopotie dati liecina, ka šogad 77% upuru ir bijusi vidusskolas vai augstākā izglītība. Tomēr, komentējot šos rādītājus, biedrības vadītāja atklāja, ka liela daļa cietušo skolas laikā nemaz nebija dzirdējuši par to, kas ir cilvēku tirdzniecība, kas apliecina, ka sabiedrībā kopumā joprojām ir zems izpratnes līmenis par cilvēku tirdzniecības riskiem.

Šogad visbiežāk cilvēku tirdzniecības gadījumi reģistrēti Īrijā - 57%, Anglijā - 15%, Vācijā -14%, Beļģijā -7%, Šveicē - 7%. Savukārt Latvijas teritorijā šogad nav reģistrēti cilvēku tirdzniecības gadījumi.

Biedrības statistika liecina, ka galvenokārt par cietušajiem ziņo Latvijas vēstniecības ārvalstīs, Eiropas Policijas birojs, kā arī dažādas ārvalstu nevalstiskās organizācijas u.c., bet ļoti neliels skaits personu pēc palīdzības vēršas pašas vai par tām ziņo tuvinieki vai draugi.

Runājot par vienu no patlaban aktuālākajām cilvēku tirdzniecības formām - fiktīvajām laulībām - arī Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece Vija Buša sacīja, ka nepārtrauktā fiktīvo līgavu plūsma uz Īriju jau sešu gadu garumā liecina, ka preventīvajam darbam Latvijā tiek pievērsts pārāk maz uzmanības.

Pagājušajā gadā vēstniecībā Īrijā tika sniegta palīdzība 89 potenciālajiem cilvēku tirdzniecības upuriem, bet šajā gadā līdz augustam palīdzība sniegta 54 gadījumos. Liela daļa palīdzības tika sniegta fiktīvās laulībās iesaistītām personām, sacīja Buša. Vēstniecība konstatējusi, ka lielā daļā gadījumu fiktīvajās laulības iesaistīto personu vecums nepārsniedz 20 gadus, - laika periodā no 2010.gada oktobra līdz šā gada 15.augustam saistībā ar fiktīvām laulībām Īrijā ieradušās 80 jaunietes, kuras dzimušas 1991.gadā vai jaunākas - daudzas no tām mazizglītotas un sociāli neaizsargātas.

Vēstniecības apkopotie dati liecina, ka šajā laika posmā no Īrijas uz Latviju tikušas repatriētas divas fiktīvajās laulībās iesaistītas 18 gadus vecas meitenes. Vairākos gadījumos šādās laulības bijuši iesaistītas personas no daudzbērnu ģimenēm, bet 96 gadījumos uz Īriju fiktīvās laulības ieradušās slēgt sievietes, kurām jau ir bijuši bērni - 58 gadījumos sievietēm bijis viens bērns, bet pārējos vairāk - pat seši un četri bērni.

Tikmēr, runājot par piespiedu darbu kā cilvēku tirdzniecības formu, Iekšlietu ministrijas (IM) pārstāvis Sandis Barks, atgādināja, ka 2011.gada beigās ministrija un Valsts policija sadarbībā ar Valsts darba inspekciju un biedrību "Patvērums "Drošā māja"" izstrādāja piespiedu darba identificēšanas vadlīnijas ar mērķi atvieglot tirdzniecības gadījumu identificēšanu un izmeklēšanu. Tāpat IM ir izstrādājusi arī preventīvo pasākumu sarakstu, kurus ņemot vērā persona var samazināt risku kļūt par piespiedu darba upuri ārzemēs.

Barks pastāstīja, ka pašlaik Latvijas tiesvedībā atrodas tikai viens kriminālprocess par nepilngadīgo personu modeļu darba ekspluatāciju Itālijā, savukārt šobrīd Latvijas teritorijā vēl nav konstatēts neviens cilvēku tirdzniecības gadījums darba ekspluatācijas nolūkā, kas atbilstu Krimināllikuma pantam "Cilvēku tirdzniecība".

Lai brīdinātu iedzīvotājus par cilvēku tirdzniecības iespējamajiem riskiem, "Patvērums "Drošā māja"" uzsākusi informatīvo kampaņu "Pārdota brīvība". Tās laikā 100 sabiedriskā transporta pieturās Rīgā, Valmierā, Daugavpilī un Rēzeknē izvietotas vides reklāmas ar mērķi izglītot cilvēkus un novērst piespiedu darba un fiktīvo laulību gadījumus. Drīzumā līdzīgi lielizmēra plakāti būs redzami arī ceļa posmā uz lidostu "Rīga".

Tikmēr Nodarbinātības valsts aģentūras Pakalpojumu departamenta Attīstības nodaļas Eiropas Nodarbinātības dienesta (EURES) menedžere Ivonna Deisone aicina iedzīvotājus, kas plāno doties darbā uz ārzemēm, pārliecināties par darba vietas uzticamību. Viņa aicina izmantot EURES konsultantu pakalpojumus un informatīvo sistēmu, lai meklētu darba piedāvājumus. 2011.gadā EURES sniedzis 11 000 konsultāciju, bet šā gada pirmajos septiņos mēnešos jau vairāk nekā 8000 konsultāciju.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā tendenci cilvēku tirdzniecības upuru skaitam pieaugt, valsts šogad novirzījusi papildu finansējumu 42 912 latu apmērā upuru rehabilitācijai.

Valsts ik gadu nodrošina palīdzības sniegšanu 12 upuriem, kas cietuši Latvijā un ārvalstīs, bet šogad Latvijā oficiāli reģistrēti jau 17 cilvēku tirdzniecības upuri.

Šī gada valsts apmaksātās sociālās rehabilitācijas programmas ietvaros biedrība "Patvērums "Drošā māja"" palīdzību sniegusi jau 15 cilvēku tirdzniecībā cietušām personām. Šī ir vienīgā organizācija, kura ieguvusi tiesības sniegt valsts apmaksātos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!