Ministru kabinets otrdien, 3. maijā, pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par papildu nepieciešamo finansējumu vienreizējām investīcijām valsts aizsardzības spēju attīstības un iekšējās drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai saistībā ar Putina karu pret Ukrainu un pieaugošiem ģeopolitiskiem riskiem. 2023. gadā šiem mērķiem plānots novirzīt 7 731 030 eiro, 2024. gadā – 9 042 850 eiro un 2025. gadā – 8 562 474 eiro.
IeM portālu "Delfi" informēja, ka ziņojums paredz finansējuma piešķiršanu Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanai, Valsts drošības dienesta stiprināšanai, bruņojuma iegādei Valsts policijai, kā arī kiberuzbrukumu kritiskajai infrastruktūrai novēršanas un radiosakaru pieejamības nodrošināšanai.
"Civilās aizsardzības sistēma ir nacionālās drošības sistēmas sastāvdaļa, kas garantē valsts drošību un noturību pret dažādiem apdraudējumiem – dabas un cilvēku radītām katastrofām, ģeopolitiskiem apdraudējumiem, kara un militāra rakstura apdraudējumiem. Šis ir nozīmīgs brīdis, kad mēs nevaram vilcināties ar valsts aizsardzības spēju stiprināšanu," atzīmēja iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).
Civilās aizsardzības sistēmas darbība valsts un reģionāla mēroga katastrofās, katastrofas draudu gadījumā, kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā tiek koordinēta, izveidojot Civilās aizsardzības operacionālās vadības centru (CAOVC). Šī centra darbības nodrošināšanai nepieciešama pastāvīga infrastruktūra un informācijas tehnoloģiju nodrošinājums.
Tāpat nepieciešams modernizēt gan esošo valsts materiālo rezervju, gan visu iekšlietu resursu uzglabāšanas, uzskaites, inventarizācijas un izsniegšanas sistēmu, nodrošinot modernu un efektīvu noliktavu plānojumu, struktūru un tehnoloģisko priekšrocību ieviešanu. Ir plānots izbūvēt Vienoto iekšlietu loģistikas centru, kas atradīsies Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūras valdījumā esošu degradētu noliktavu teritorijā Rājumsila ielā.
IeM atzina, ka esošo noliktavu saturs inventarizācijas ietvaros tiks optimizēts un pārvietots uz Piedrujas ielas noliktavu teritoriju. Lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas struktūrvienību un kritiskās infrastruktūras objektu nepārtrauktu darbību elektroenerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā, nepieciešams iegādāties un uzstādīt elektroģeneratorus.
Nodrošinot iestādes un kritiskās infrastruktūras objektus ar alternatīvu elektroenerģijas avotu, elektroenerģijas piegādes pārtraukuma gadījumā iestādes spēs nodrošināt tām noteikto funkciju izpildi kā ikdienā, tā valsts apdraudējumā un krīzes situācijā.
Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas stiprināšanas pasākumiem nepieciešamais finansējums 2023. gadā ir 1 199 0222 eiro, 2024. gadā – 4 490 342 eiro, bet 2025. gadā –4 009 966 eiro.
IeM arī norādīja uz nepieciešamību stiprināt Valsts policiju, iegādājoties bruņojumu, kā arī stiprināt Valsts drošības dienesta kapacitāti.
IeM Informācijas centrs pēdējos gados ir veicis būtiskus uzlabojumus IKT infrastruktūras modernizācijā, drošības iekārtu modernizācijā un tā rīcībā ir pieejami akūti nepieciešamie drošības risinājumi kiberaizsardzības nolūkiem.
"Šobrīd pilnvērtīgi darbojoties visiem drošības risinājumiem ir vērojama infrastruktūras resursu nepietiekamība - krasa drošības incidentu pieauguma gadījumā drošības risinājumi nespēs fiksēt un uzglabāt visu nepieciešamo informāciju turpmākai incidentu izmeklēšanai. Tādejādi nepieciešams iegādāties augstas veiktspējas serverus un datu krātuves," skaidroja ministrijā.
Lai uzlabotu radiosakaru pieejamību iekšlietu dienestiem, papildu nepieciešams iegādāties un aprīkot bāzes stacijas ar dīzeļdegvielas vai benzīna ģeneratoriem.
Viens no civilās aizsardzības sistēmas uzdevumiem ir nodrošināt atbalstu valsts aizsardzības sistēmai, ja noticis militārs iebrukums vai sācies karš. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vada, koordinē un kontrolē civilās aizsardzības sistēmas darbību.
Jau ziņots, ka valdība ir lēmusi tuvāko gadu laikā palielināt aizsardzības nozares budžetu līdz 2,5% no IKP.
