Mežs norādīja, ka straujais jaundzimušo skaita kritums, kas turpinājās no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām līdz deviņdesmito gadu vidum, atbalsojas studētgribošo skaitā.
Kā liecina Centrālā statistikas pārvaldes datubāze, 1988.gadā Latvijā piedzima 41 275 cilvēki, savukārt 1995.gadā - gandrīz uz pusi mazāk - 21 595.
Tā kā šogad studijām augstskolām piesakās galvenokārt 1995.gadā dzimušie, arī pieteikumu skaits ir mazāks nekā pērn.
Lai gan, sākot ar 1999.gadu, vērojams neliels jaundzimušo skaita pieaugums, kas ir krietni vien mazāks par piedzīvoto demogrāfisko kritumu, uz vietējo reflektantu pieaugumu cerēt nevar, skaidroja Mežs.
"Uz esošo situāciju jāskatās ne tikai no demogrāfiskās, bet arī migrācijas perspektīvas," sacīja Mežs, turpinot, ka reflektantu skaitu samazina arī lielā emigrācija. Tāpēc "par niecīgiem pieaugumiem priecāties nevar, jo nevar zināt, vai bērni kopā ar vecākiem nebūs emigrējuši," teica Mežs.
Viņš uzskata, ka demogrāfiskais robs draud pārvērsties ne tikai reflektantu un studējošo samazinājumā, bet arī darbaspēka trūkumā darba tirgū. Mežs skaidroja, ka šāda situācija var veidoties, jo pensionējošo cilvēku skaits krietni pārsniegs darba vecumā esošo cilvēku skaitu.
Viņš tāpat norādīja, ka reflektantu skaits jāpēta plašākā dzimšanas gada griezumā, jo "studijām piesakās arī citos gados dzimušie".
Jau ziņots, ka šogad studijām 11 Latvijas augstskolās pieteikušies par 619 reflektantiem mazāk nekā pērn. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte, kas nav iekļauta vienotajā elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, reflektantu skaitu ir kāpinājusi - šogad tā sagaidījusi par 12% vairāk studētgribētāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
