Foto: LETA
No sestdienas vakara līdz svētdienas vakaram daudzviet Latvijā gaidāmi spēcīgi nokrišņi, tostarp sniegs un putenis, brīdina sinoptiķi. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm dziļākais sniegs Lieldienās būs Kurzemes austrumos un Zemgales rietumos, bet dažviet Latgalē un Vidzemē sniega sega, iespējams, neizveidosies.

Svētdien naktī un no rīta visvairāk nokrišņu būs Kurzemē un Zemgalē, tostarp Kurzemē un Zemgales rietumu daļā gaidāma stipra un ilgstoša snigšana. Ziemeļu vēja ātrumam brāzmās sasniedzot 14-19 metru sekundē, Rietumlatvijā gaidāms arī putenis.

Citviet valstī tuvākajā naktī brīžiem iespējams lietus un sniegs, pūtīs lēns vējš. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +2..-3 grādiem.

Svētdien Latvijā gaidāms pārsvarā apmācies laiks un palaikam būs dažādi nokrišņi, vietām spēcīgs sniegputenis. Kurzemē, sākot no ziemeļrietumiem, nokrišņi mitēsies un debesis pamazām skaidrosies.

Latgalē svētdien saglabāsies lēns vējš, uzspīdēs saule, gaisa temperatūra vietām pakāpsies līdz +7 grādiem. Šeit veidosies atsevišķi gubu mākoņi ar stipriem nokrišņiem, tostarp krusu.

Valsts rietumu un centrālajā daļā Pirmajās Lieldienās pūtīs spēcīgs ziemeļu vējš ar brāzmām līdz 14-19 metriem sekundē. Vietām, ilgstoši sniegot un puteņojot, gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par 0..+1 grādu.

Naktī uz pirmdienu nokrišņi mitēsies, no rietumiem debesis skaidrosies un vējš pierims, gaisa temperatūra pazemināsies līdz -4..-11 grādiem. Otrajās Lieldienās gaidāms lielākoties saulains laiks, pūtīs lēns vējš un gaiss iesils līdz +2..+7 grādiem.

Arī otrdienas naktī visā Latvijā gaidāms sals, turpmāk gaisa temperatūra paaugstināsies un sasnigušais sniegs ātri vien nokusīs.

Kā ziņots iepriekš, sākotnējās prognozes liecināja, ka vietām Kurzemē un Zemgalē Lieldienās varētu izveidoties pat vairāk nekā 20 centimetru dziļa sniega sega, patlaban nokrišņu daudzuma prognozes ir nedaudz pieticīgākas.

Sniegs un sals aprīlī ir bieža parādība, sniegs nereti parādās arī maijā. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotajiem datiem visvēlāk - 29.maijā - sniega sega reģistrēta 1953.gadā Kazdangā, tās biezums sasniedza piecus centimetrus. Savukārt 1951.gadā Dagdā desmit centimetru bieza sniega sega bijusi 25.maijā.

Dziļa sniega sega Latviju pārklāja 2001.gada Lieldienās, kas bija 15.aprīlī, lai gan nedēļu iepriekš gaisa temperatūra paaugstinājās līdz pat +20 grādiem. 2001.gada Lieldienās sniega sega vietām bija dziļāka par 20 centimetriem, bet lielāko kupenu augstums pārsniedza pusmetru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!