Foto: LETA

Pirmie uz mūžu notiesātie teorētiski brīvībā varētu nonākt līdz ar Latvijas simtgadi – tātad 2018. gadā, taču Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP) vērtē, ka tas esot maz ticams, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".

Tomēr, lai sagatavotu šos ieslodzītos iespējamai dzīvei brīvībā, pārvalde sākusi eksperimentālā kārtā viņus ievietot kopā ar pārējiem – parastā cietumā.

Raidījums atgādināja, ka mūža ieslodzījums patlaban Latvijā ir bargākais soda mērs, ar ko 1990. gadu sākumā aizstāja nāvessodu. Trīs Latvijas cietumos – Jelgavā, Daugavpilī un Iļģuciemā –atrodas 64 uz mūžu ieslodzītas personas, no kurām deviņas ir apcietināto statusā un vēl tikai gaida sprieduma stāšanos spēkā. Kā vērtē IeVP, valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu tas ir ļoti liels skaits.

Pirmie, kuri 1993. gadā tika notiesāti uz mūžu, cietuma sienās jau ir aizvadījuši 23 gadus, bet lielākais vairums tur aizvada padsmit gadus. Latvijas likumi arī viņiem paredz pirmstermiņa atbrīvošanu – ja cietumā pavadīti ne mazāk kā 25 gadi. Tāpat apžēlošanu var lūgt arī Valsts prezidentam ar nosacījumu, ja ieslodzījuma vietā pavadīti jau 20 gadi. To darījuši jau vairāki uz mūžu notiesātie, bet apžēlots nav neviens.

Raidījums ziņo, ka, tuvojoties uz mūžu notiesāto ārā nākšanas termiņam, IeVP sāka lauzīt galvu, kā turpmāk šai ieslodzīto kategorijai izciest sodu cietumā. Ieslodzījumā viņiem ir visstingrākais režīms. Dienas tiek aizvadītas bez dienas gaismas, ar dažu soļu pārvietošanās iespējām. "Uzskatām, ka tas būtu neprāts šādu cilvēku izlaist sabiedrībā un cerēt, ka viņš vairs neko ļaunu nepastrādās un mūsu redzeslokā nenonāks," norādīja IeVP priekšniece Ilona Spure.

Līdz ar to uz mūžu ieslodzītajiem sāka piedāvāt iespēju izglītoties un apgūt arodu. Liela uzmanība pievērsta motorikai – kā mazam bērnam –, jo, ar pirkstiem darinot mazas, filigrānas lietas, uzlabojas smadzeņu darbība.

Un tad tika sperts solis tālāk – pērn eksperimentālā kārtā viens uz mūžu notiesātais palaists kopējā ieslodzīto plūsmā parastā cietumā, vēsta raidījums.

"Viens no viņiem ir ļoti, ļoti tuvu tam, bet šim cilvēkam ir ļoti slikti ar veselību. Viņš visu pēdējo laiku atrodas cietuma slimnīcā. Un mēs nevaram pateikt un prognozēt, vai viņš tiek līdz augstākajai pakāpei soda izpildes režīmā un piepildīs savu cerību, un varēs iesniegt pieteikumu uz pirmstermiņa atbrīvošanu. Bet te arī jāsaka, ka pie visa tā, ka viņam ir ļoti slikta veselība, viņam nav tuvinieku, radinieku, kas varētu viņu sagaidīt un sniegt atbalstu, ja viņš atbrīvojas," raidījumam atzina Spure.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!