Foto: DELFI Aculiecinieks
Starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un uzņēmumu ”Skonto būve”, kas ir ģenerāluzņēmējs Eiropas reģionālā attīstības fonda līdzfinansētajā projektā par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju, izveidojušās domstarpības, kuru dēļ projekta īstenošana ieilgst un pastāv risks zaudēt 14, 26 miljonus latu lielo ES līdzfinansējumu.
Par to sestdien ziņo TV 3 Ziņas.

"Skonto būves" pārstāvis Juris Pētersons raidījumam stāstīja, ka, sākot gudrona dīķu sanāciju, ģenerāluzņēmēju piesaistītais apakšuzņēmējs - Vācijas uzņēmums "MUEG" konstatējis, ka Inčukalna gudrona dīķos atrodas ne tikai gudrons, bet arī citas indīgas vielas, tostarp tādas, no kurām var veidoties ārkārtīgi bīstamais zarīns.

Uzņēmuma ieskatā, tas nozīmē, ka gudrona dīķu sanācijai būs nepieciešams vairāk laika, turklāt pieaugs arī sanācijas izmaksas.

Savukārt VARAM pārstāvis raidījumam norādīja, ka ministrija pagaidām neredz iemeslu piekāpties uzņēmuma mudinājumam palielināt projekta īstenošanai atvēlēto finansējumu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) pārstāve Maija Pētermane 8. jūlijā aģentūrai LETA norādījusi, ka Latvija vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu nodrošināt ekspertīzi par to, vai līdz šim jau paveiktie sanācijas darbi atbilst ieguldītajam finansējumam.

No ekspertiem tiks gaidīti komentāri un priekšlikumi par tehniskajiem risinājumiem, kas ļautu šo sanācijas projektu pabeigt plānotajā termiņā. Par tālāko rīcību VARAM lemšot pēc ekspertu atzinuma saņemšanas.

Inčukalna gudrona dīķu sanācija tika sākta 2011. gadā un to bija plānots pabeigt līdz 2015. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!