Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) pauž satraukumu par to, ka palielinās nelaimes gadījumu un ugunsgrēku skaits, kuros iesaistīti, cieš un iet bojā bērni, informēja VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Inga Vetere.
Piemēram, pirmdien VUGD darbiniekus divas reizes izsauca uz gadījumiem, kuros bija apdraudēta bērnu dzīvība. Rīgā, Ilūkstes ielā iedzīvotāji pamanīja, ka uz ceturtā stāva balkona ilgstoši atrodas četrus gadus vecs bērns un izsauca policiju un glābējus. No saceltās kņadas istabā pamodās iereibusī mazuļa māte, un bērnu ieveda istabā.

Savukārt, Pērnavas ielā divus mēnešus veca zīdaiņa māte uz mirkli izgāja kāpņu telpā, un dzīvokļa durvis aizcirtās. Glābēji trešā stāva dzīvoklī iekļuva pa logu un satrauktajai māmiņai atvēra durvis.

Krāslavas ugunsdzēsēji 28.augusta vakarā likvidēja ugunsgrēku Sporta ielā, kur dega garāža. Te bērni paslepus no pieaugušajiem eksperimentēja, kā deg polietilēns. Šīs bērnu rotaļas izraisīja ugunsgrēku un apdraudēja viņu veselību un dzīvību. Ugunsgrēku skaits, kuru iemesls ir bērnu draiskulības ar uguni.

Vasarā ir pieaudzis bērnu izraisīto ugunsnelaimju skaits. Piemēram, maijā no bērnu draiskulībām ar uguni izcēlušies 18 ugunsgrēki nodarot materiālos zaudējumus 2201 lata vērtībā, jūnijā - 16 ugunsgrēki, nodarot postījumus 7485 latu vērtībā, jūlijā – 22, kuru tiešie materiālie zaudējumi ir 3825 lati.

Pērn bērnu bīstamo rotaļu rezultātā izcēlās 193 ugunsgrēki (visvairāk Liepājā-34, Jelgavā- 13), kuros nodarīti tiešie materiālie zaudējumi 45 384 lati.

Visbiežāk bērnu izraisītie ugunsgrēki izceļas laikā, kad nodarbības skolā ir beigušās un bērni atrodas ceļā no skolas vai paši saimnieko, gaidot mājās vecākus no darba, - no pulksten 15 līdz 19. Tā piemēram, 11 % no bērnu rotaļām ar uguni reģistrētajiem ugunsgrēkiem izcēlušies laikā no pulksten 17 līdz 18, 12% - no pulksten 18 līdz 19.

Šogad ugunsgrēkos gājuši bojā jau septiņi bērni, un šīs nelaimes izraisīja pašu pieaugušo neuzmanīga rīcība ar uguni.

VUGD atgādina, ka par bērnu drošību ir atbildīgi pieaugušie. Gatavojoties jaunajam mācību gadam, lielāku uzmanību jāvelta skolniekiem, taču nedrīkst piemirst arī par mazuļiem, radot viņiem drošu vidi. Savukārt, ar vecākiem bērniem pieaugušajiem būtu jāpārrunā drošības jautājumi, ņemot vērā bērna vecumu un raksturu.

Pieaugušo uzdevums ir nevis bērnu nosodīt, bet izglītot, liekot izprast, ka par ikvienu nelaimi jāziņo nekavējoties, jo tad ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu. Skolas vecuma bērniem jau ir pārliecība par savu prasmi rīkoties ar uguni, taču vēl aizvien nav visu nepieciešamo iemaņu, norāda VUGD.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!