Ventspils rajonā ir deviņi torņi, un, lai ugunsbīstamajā periodā tos varētu apkalpot nepārtraukti, jāstrādā divās maiņās. Nepieciešami 18 dežurantu, taču sešu šobrīd trūkst. Tas nozīmē, ka vizuālā informācija ir nepilnīga. Ventspils virsmežzinis Uldis Frīdenbergs laikrakstam skaidrojis, ka no viena torņa iespējams noteikt ugunsnelaimes virzienu, taču precīza attāluma noteikšanai nepieciešami vēl viena torņa rādījumi. Ja to trūkst, ugunsdzēsēji var stundām ilgi meklēt, no kurienes ceļas dūmi.
Uzkāpjot vienā no Ugāles mežniecības torņiem, Neatkarīgā sastop dežurantu Jāni Emku.
"Tas, kurš šo torni projektējis, prātīgs nav bijis," "Neatkarīgajai" atzinis Ugāles mežniecības tornī sastaptais dežurants Jānis Emka. Tornī ir grūti uzkāpt, jo trepes ir ļoti stāvas, īpaši sarežģīti ierāpties būdiņā pašā augšā. Vēl spēcīgāks potenciālo darbinieku atbaidīšanas līdzeklis esot atalgojums – minimālā alga par darbu no pulksten 10 rītā līdz 21 vakarā. Uz rokas iznāk 69,42 lati.
Kaut arī nepilngadīgiem jauniešiem fiziskā sagatavotība šim darbam varētu būt daudz piemērotāka nekā, piemēram, pensijas vecuma cilvēkiem, tomēr pirmie vasaras periodā piepelnīties ar kāpšanu torņos nedrīkst. Šis pieskaitāms pie bīstamiem darbiem augstumā.
Pašlaik meža dienestam trūkst 21 torņos sēdētāja. Arī meža ugunsdzēsēju brigādēs četru cilvēku vietā ir tikai divi – lai viņiem būtu iespējams samaksāt kaut cik lielāku algu. Tomēr, kā uzsver Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Jānis Kinna: "Šāds risinājums dod iespēju tikt galā normālos gados, bet ne tik ekstrēmā situācijā kā šopavasar."
Jau pirms diviem gadiem mežu ugunsapsardzības un dzēšanas funkcijai bija pakāpeniski jāpāriet no Valsts meža dienesta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam. Tomēr nauda nav piešķirta nedz šā nodoma īstenošanai – algām, jaunām mašīnām, jaunu depo celšanai, nedz arī esošās sistēmas pienācīgai uzturēšanai.
Ugunsdzēsēju priekšnieks Aivars Pencis laikrakstam skaidrojis, ka valdība koncepcijas īstenošanai līdzekļus nav piešķīrusi. "Ja mēs pašlaik pārņemtu šo funkciju, vienkārši bankrotētu. Mēs nebūtu spējīgi aizsūtīt pat vienu cilvēku uz katru ugunsgrēku," skaidrojis VUGD priekšnieks.
Arī Zemkopības ministrijai nav līdzekļu, lai papildinātu meža ugunsdzēsēju trūcīgo budžetu, tāpēc jaunnedēļ šī problēma tiks aktualizēta Ministru kabineta komitejā.
Pencis uzskata, ka mežu dzēšanas funkcijas nodošana ugunsdzēsības dienestam pagaidām jāatliek, bet Valsts meža dienestam jāpiešķir pietiekami līdzekļu, lai vēl kādus gadus tas spētu cīnīties ar uguni.