Ukraina ES dalībvalsts statusam varētu būt gatava divu līdz piecu gadu laikā, prognozē Tērauda
Foto: LETA

Ņemot vērā, ka pirms Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) vēl priekšā dažādas sarunas un būtiskas likumdošanas izmaiņas, Ukraina dalībvalsts statusa iegūšanai potenciāli varētu būt gatava divu līdz piecu gadu laikā, žurnālistiem šādu prognozi izteica Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Tērauda (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien Saeimas Eiropas lietu komisija vienbalsīgi apstiprināja Latvijas valdības pozīciju, ka Ukrainai būtu jāpiedāvā kandidātvalsts statuss ES. Vēlmi iestāties valstu savienībā Ukraina apliecinājusi 28. februārī, parakstot šādu lūgumu. Atbalstu tam paudusi arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Tāpat šādu ieceri atbalstījis arī Eiropas Parlaments.

Šobrīd šī jautājuma lemšana turpināsies Eiropas Padomes līmenī. Pirmā diskusija ES Vispārējo lietu padomē paredzēta piektdienas rītā.

Dalībvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai deputāte šobrīd vērtēja kā cerīgu, pieminot, ka visās instancēs, kur līdz šim ir diskutēts, ir iegūtas pozitīvas attieksmes.

Politiķes ieskatā, Ukraina, pretojoties Krievijas iebrukumam, ir arī pierādījusi uzticību Eiropas vērtībām, tādēļ kandidātvalsts statuss "ir tas solis, ko mēs varam spert, lai atbalstītu viņu centienus un lai dotu spēku Ukrainai turpināt cīņu pret Krievijas agresiju".

Taču iestāšanās process, pēc Tēraudas paustā, līdz šim valstīm ir bijis dažāds un katrā ziņā ne ātrs.

"Šajos apstākļos, kādi šobrīd ir Ukrainā, es domāju, ka nevar prognozēt ātru ceļu. Tajā pašā laikā, mēs zinām un redzam, ka Ukraina ir ļoti motivēta šīm pārmaiņām," skaidroja deputāte, piebilstot, ka šajā gadījumā nebūs pesimiste un prognozēs Ukrainas gatavību dalībvalsts statusam divu līdz piecu gadu laikā.

Iepriekš runas par Ukrainas tuvināšanos ES vienmēr neesot bijušas tik labvēlīgas, kā tas šķiet šobrīd. Tas esot saistīts ar bažām par šīs valsts gatavību izmaiņām, proti, vai Ukraina spētu īstenot visus kritērijus, piemēram, tiesiskuma, cilvēktiesību un attieksmē pret minoritātēm aspektos. Tāpat ir bijušas bažas par ekonomiskiem apsvērumiem.

"Šis ir grūts jautājums, jo ekonomiski mēs, protams, zinām, ka Ukraina pirms šīs agresijas vēl nebija gatava. [..] Karš posta jebkuru ekonomiku, un būs daudz grūtāk Ukrainai palīdzēt tikt atpakaļ tādā ekonomikas attīstības līmenī, kas atļautu viegli ienākt un pakļauties visiem ES noteikumiem," stāstīja Tērauda.

Deputāte arī sacīja, ka ir bijušas daudzas valstis, kas līdz šim šādu apsvērumu dēļ esot vilcinājušās ar savu atbalstu. Patlaban gan esot grūti prognozēt, kā tas būs mainījies šajos apstākļos, taču politiķe uzsvēra, ka būtu jārēķinās ar to, ka valstis būs jāpārliecina.

Jautājums šobrīd arī ir par to, vai Ukrainas līdzšinējais ceļš reformu kontekstā ir bijis pietiekami straujš. Šajā aspektā, pēc Tēraudas sacītā, nevarētu runāt par to, ka viss jau ir izdarīts, jo kopumā ir vairākas vietas, kur Ukraina ir sākusi, taču nav pabeigusi reformas, tādēļ tās būs jāturpina tiklīdz atkal būs tāda iespēja.

"Šobrīd tas, ko mēs sagaidām, un tas, uz ko mēs ceram, ir, ka Ukrainai pietiks spēka nosargāt pašu galveno – viņu suverenitāti un neatkarību –, un tad atsāksies šie reformu procesi," rezumēja deputāte, piebilstot, ka reformas nevienā valstī, kas ir mēģinājusi iestāties ES, nav bijušas vieglas, tādēļ pieļaujams, ka tā tas arī būs Ukrainas gadījumā, taču politiķe uzskata, ka šī valsts ir īpaši motivēta un vienota par šo ceļu.

Tērauda arī pauda gandarījumu par to, ka Latvijā šis jautājums sastopas ar vienbalsīgu atbalstu, vienlaikus uzsverot un aicinot ņemt vērā, ka Ukrainai palīdzība būs nepieciešama ne tikai patlaban, bet arī nākotnē, tostarp reformu veikšanas un ekonomiskā atbalsta ziņā.

"Ukrainas pēc-kara rekonstrukcija būs ārkārtīgi apjomīgs, bet ārkārtīgi nepieciešams process. Būs liela nepieciešamība pēc Eiropas iesaistes," piebilda deputāte.

Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu ES.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Volodimirs Zelenskis Krievijas iebrukums Ukrainā Urzula fon der Leiena Eiropa Eiropas Komisija Eiropas Padome Eiropas Parlaments Karš Krievija Saeima Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form