Foto: F64

Ukrainai šajā karā ir jāuzvar un ir svarīgi, ka mēs visi, ne tikai Latvija, bet visa NATO alianse palīdzam, lai viņi to varētu izdarīt, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Levits atgādināja, ka otrdien apritēja 18 gadi kopš Latvijas iestāšanās NATO un pauda, ka šodien Latvijas eksistence un drošība balstās uz dalību šajā organizācijā.

Tāpat prezidents norādīja, ka NATO saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā ir gatava reaģēt divos veidos – stiprināt Ukrainas militārās spējas pretoties, kā arī stiprināt NATO austrumu flangu.

NATO lēmusi palielināt multinacionālo kaujas grupu skaitu no četrām līdz astoņām, tās izvietojot Slovākijā, Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā, tādējādi nosedzot visu austrumu flangu.

"Vakar redzējām indikācijas, ka, iespējams, varētu būt sarunu rezultāti. Tas ir tādēļ, ka Ukraina ir bijusi spējīga pretoties – vispirms pateicoties ukraiņu nācijas motivācijai aizsargāt savu dzimteni, bet arī tādēļ, ka mūsu palīdzība Ukrainai ir bijusi efektīva un tā ir jāturpina." pauda Levits.

Viņš arī norādīja, ka militārā palīdzība Ukrainai ir jāpalielina un tā ir panākumu ķīla, lai nonāktu pie karadarbības pārtraukšanas.

Savukārt Kariņš uzsvēra, ka valdība turpinās visādos veidos atbalstīt Ukrainu un atgādināja, ka vakar ministri vienojušies Ukrainai nodot medicīnisko palīdzību.

"Ukrainai šajā karā ir jāuzvar. Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs visi, ne tikai Latvija, bet visa NATO alianse palīdzam, lai viņi šajā karā varētu uzvarēt, jo Krievija kā agresorvalsts ir jāaptur, lai viņi pēc šī nevarētu apdraudēt vēl kādu kaimiņu," pauda Kariņš.

Viņš arī norādīja, ka Latvija ar NATO palīdzību ir drošībā, taču ir jābūt modriem un nevar atslābt nevienu mirkli un jāturpina stiprināt valsts spēja sevi aizsargāt – arī enerģētikas jomā.

Premjers atgādināja, ka valsts plāno enerģētikas avotus vairs neiegādāties no Krievijas, jo ieņēmumus kaimiņvalsts izmanto, lai darbinātu kara mašīnu. Tāpat patlaban Ekonomikas ministrija strādā ar Lietuvu un Igauniju, lai vienotos par vietu, kur uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Jau vēstīts, ka 24. februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā. No Ukrainas ir aizbēguši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!