Aizkraukles novada Jaunjelgavā no 13 līdz šim izmitinātajiem bēgļiem nav palicis vairs neviens. Pavisam pilsēta uzņēma četras ģimenes. Divas pārcēlušās uz Rīgu, bet divas – uz Vāciju un Franciju. "Daudzi šeit ir uz īsu brīdi. Mazā pietura. Nostājas uz kājām, atjēdzas un dodas citur. Arī tostarp uz citu valsti," stāsta novada sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne.
Vaicāta par iemesliem, kāpēc bēgļi mazpilsētu pameta, viņa atbild – bija grūtības atrast darbu. "Viņi visi grib strādāt, negrib sēdēt mums uz kakla. Atrada darbu Rīgā," atklāj Vectirāne.
Darba atrašanas iespējas novadā ierobežojot arī bēgļu izglītība. Pārsvarā tās esot mammas ar saviem vai radu bērniem. Ukrainā viņas strādājušas par pārdevējām, nagu meistarēm, frizierēm. Bez valodas zināšanām Latvijā šajās jomās darbu atrast ir grūti, vērtē Vectirāne.
Kopumā Aizkraukles novadā reālākās iespējas šīm sievietēm ir strādāt fizisku darbu vai par B kategorijas šoferi kravas automobiļiem. Darbs ir gan smags, gan arī ne pārāk labi apmaksāts, atzīst vietvaras pārstāve.
Jārēķinās, ka atgriezīsies Ukrainā
Savukārt Bauskas novada Iecavā, kur apmetušies 40 Ukrainas kara bēgļi, daži darbu ir atraduši. Vairākums bēgļu ir mammas ar maziem bērniem. Lielākoties viņas apmetušās pie radiem un paziņām, portālam "Delfi" atklāja Iecavas sieviešu kluba "Liepas" vadītāja, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja un bēgļu brīvprātīgā palīdze Agita Hauka.
"Tās ir sievietes ar izglītību. Viņas meklē darbu profesijā. Viena drīzumā atvērs friziera salonu novadā un strādās kā pašnodarbinātā," pastāstīja Hauka. Dažas no sievietēm mēģinājušas pelnīt siltumnīcās. Darbs izrādījās fiziski par smagu, vai arī to nav iespējams savienot ar bērnu nogādāšanu bērnudārzā un skolā.
Vaicāta, vai lauksaimnieki piedāvā sezonas darbu ukraiņiem, Hauka atzīst, ka pašlaik uz lauka vēl nav ko darīt. Kolīdz vajadzība būs, tā piedāvās. Viņa nešaubās, ka daļa ukrainiešu šādu iespēju izmantos. Kāda jauna sieviete, kas apmetusies pie radiem Iecavā un strādā veikalā "Drogas" Ķekavā, jau izteikusi tādu vēlmi – brīvdienās piepelnīties sezonas darbos.
"Viņi visi grib strādāt. Viņi visi darbu atradīs. Lai viņi tiktu līdz tam, ka strādās, adaptācija pēc karā piedzīvotā ir vajadzīga," saka Hauka. Vienlaikus viņa arī piemetina, ka lauksaimniekiem jārēķinās ar tādiem darbiniekiem, kuri jebkurā mirklī var doties atpakaļ uz Ukrainu.
Tikmēr Rojas pagasts nupat uzņēmis pirmos Ukrainas kara bēgļus. Pagājušajā nedēļā ieradušies 16 cilvēki. Lielākoties ģimenes ar bērniem un tikai daži vīrieši 30 līdz 40 gadu vecumā, portālam "Delfi" pastāstīja Rojas pagasta pārvaldes vadītāja Santa Krūmiņa.
Prioritāte patlaban ir personas kodu un citu dokumentu iegūšana. Pa kādam bēglim jau izrādījuši vēlmi strādāt. Uz vietas piedāvājumu ir maz. Piemēram, zivju cehā "Kaltenes zivis" vakanču nav vispār, noskaidrojusi Krūmiņa. Dažus darbiniekus meklējot veikalā "Citro".
"Šobrīd viss vēl ir procesā. Vēl nevar spriest. Saprotu, ka viens otrs meklē darbiņu," teic Krūmiņa.
Problēma – informācijas nodošana
Arī Ludzā, kur līdz šim apgrozījies ap 800 cilvēku liels Ukrainas kara bēgļu pulks, darbu nav atradis tikpat kā neviens. Jānis Romancāns par bēgļu koordinatoru pašvaldībā strādā kopš kara pirmās dienas. Liela daļa no Ludzā nonākušajiem bēgļiem atbēguši no Austrumukrainas un kājām šķērsojuši Latvijas-Krievijas robežu Terehovā vai Grebņevā. Tās bieži ir pilnas saimes ar ar bērniem, mammu un tēti 40 līdz 50 gadu vecumā.
"Nu lielai daļai tā pirmā vēlme ir palikt šeit, Ludzā. Piesaista, ka nav valodas barjeras, nav sarunu barjeras. Neliela pilsēta, speciālistu pieejamība ir ļoti liela. Bet, kad sāk meklēt darbu un mājas, tad atklājas, ka noīrēt dzīvokli un atrast darbu, ir ļoti, ļoti sarežģīti," atzīst Romancāns.
Dzīvesvietu pieejamības Ludzā ir problēma jau gadiem. Lai tiktu pie mājvietas, nepieciešami vairāki mēneši un neatlaidīgi pūliņi. Savukārt darbs bieži pieejams ārpus pilsētas robežām. Lai tur nokļūtu, vajadzīgs personīgais transports, kāda lielākajai daļai bēgļu Ludzā nav. Vidēji divu trīs nedēļu laikā mazpilsētā nonākušie aptver, ka palikt nebūs iespējams.
Romancānam personīgi ir zināmi vien pāris bēgļu, kuri atraduši darbu. Viena ukrainiete īsu brīdi strādāja kafejnīcā, bet jau devusies prom. Kāds vīrietis patlaban strādā autoservisā.
"Manuprāt, arī darba devējs skatās piesardzīgi. Darbinieks ir jāapmāca, iespējams, jāiegādājas darba apģērbs. Ir jāiegulda. Bet nav nekādu garantiju, ka pēc nedēļas vai mēneša viņš neaizbrauks atpakaļ uz Ukrainu," novērojis bēgļu koordinators. Jautāts par sezonas lauku darbiem, viņš norāda, ka arī tas nav vienkārši. Lielākoties lauki atrodas pārdesmit kilometru no pilsētas. Ne vienmēr darbiniekiem uz vietas nodrošina mājvietu. Allaž rodas jautājums, kā no laukiem bērnus aizgādāt uz skolu vai bērnudārzu.
Daļa Ludzā nonākušo bēgļu dodas darba gaitās uz Rīgu vai Pierīgu. Viņu pārsteigusi kāda mamma, kura dažu dienu laikā Ogrē atrada darbu. Problemātiskāk bija atrast dzīves vietu – tas prasīja vēl papildu nedēļu. Ļoti daudzi dodas tālāk uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šie cilvēki Ludzā bieži tikai pārnakšņo, lai sēstos pirmajā vilcienā uz Rīgā un tālāk – vai uz Slovākiju, Slovēniju, vai Vāciju. "Daudzi brauc uz dullo. Dažiem ir radi, draugi paziņas. Der jebkurš variants. Viņi jau saprot, ka Latvija nav bagātākā valsts un ka sociālā aizsardzība nav kā citur Eiropas Savienībā," no bēgļiem dzirdējis koordinators.
Viņaprāt, iekļaušana un darbā iekārtošana pie mums veiktos daudz sekmīgāk, ja bēgļiem tiktu nodrošināti sociālie mentori – cilvēki, kuri ģimenēm ikdienā palīdz atrisināt būtiskus jautājumus. Piemēram, nokārtot dokumentus, pieteikt bērnus skolā, pie ārsta, atrast piemērotākos darba sludinājumus, tos pārtulkot un piezvanīt darba devējam. Romancāns lēš, ka Ludzai būtu nepieciešams vismaz 15 šādu mentoru.
"Informācijas iegūšana bēglim ir problēma. Mēs šobrīd to informāciju nenododam. Ja bēglim Ludzā pa tiešo būtu informācija, ka, piemēram, Cēsīs vajag apkopēju un ir pieejama dzīvesvieta, kur palikt. Tad viņš var izlemt, cik saņems, kas paliks pāri un vai piedāvājumu pieņemt," piemēru min Romancāns.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka saskaņā ar 29. aprīlī valdības sēdē iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) pausto pašlaik Latvijā izmitināšanas pakalpojumus izmanto gandrīz desmit tūkstoši bēgļu. Savukārt Latvijā ieradušos Ukrainas civiliedzīvotāju kopskaits sasniedzis 25 tūkstošus.
Tāpat iepriekš ziņojām, ka darba devēju piedāvāto vakanču skaits ukraiņu bēgļiem ir teju 7000. Līdz šim saņemti 1413 iesniegumi vienreizējā 500 eiro pabalsta saņemšanai darba attiecību uzsākšanas gadījumā.
Valsts ieņēmumu dienesta informācija 24. aprīlī liecināja, ka darbā Latvijā stājušies 2184 Ukrainas valstspiederīgo.
Iepriekš atbildīgās iestādes prognozēja, ka Latvijā varētu ierasties ap desmit tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju. Tagad, kad karš Ukrainā turpinās jau otro mēnesi, prognozes mainītas, nosakot, ka Latvijā patvērumu meklēt varētu ierasties ap 40 tūkstošiem bēgļu.
