Ukrainas kara laikā nevajadzētu aizmirst par valsts problēmām – mudina deputāti

Uzrunā Saeimai premjers galvenokārt fokusējās uz nākotnē darāmo, ieskicējot gan konkrētus, gan vispārīgus darbus. Vienlaikus premjers tik pat kā nerunāja par valdības līdz šim paveikto, par ko plašāk izteicās atsevišķi Saeimas sēdē klātesoši ministri.

Opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis pauda atzinīgu vārdus par premjera nostāju Latvijas sabiedrības saliedēšanā. "Mūsu sabiedrība – gan latvieši, gan nelatvieši – var saliedēties uz kopīgu vērtību pamata un katram tiek dota šāda iespēja. Bet ne visi šo iespēju izmantos," sacīja deputāts, aicinot sabiedrību būt pacietīgu un iecietīgu.

Tajā pašā laikā Dombrovskis aicināja neaizmirst par valsts problēmām, norādot uz sarūkošo iedzīvotāju skaitu, sabiedrības novecošanu, produktivitāti, nabadzības riskiem, darbaspēka trūkumu, "atpalicību" no kaimiņvalstīm.

Deputāts arī norādīja uz Covid-19 pandēmijas laikā audzēto valsts parādu. "Cīņa ar Covid-19 prasīja vairāk nekā septiņus miljardus eiro lielu aizņēmumu, kas būtiski sašaurina mūsu manevrēšanas iespējas nākotnē. Turklāt, pieaugot procentu likmēm, pieaugs parāda apkalpošanas izmaksas," sacīja Dombrovskis.

Arī opozīcijas deputāts Ralfs Nemiro (Neatkarīgie) vērtēja valdības paveikto ekonomikas jomā, norādot, ka Latvija nav atrodama Eiropas bagātāko valstu sarakstā, kā arī Latvija izaugsmes ziņā atpaliek no kaimiņvalstīm.

Nemiro arī norādīja uz Covid-19 pandēmijas laikā audzēto valsts parādu, kas ir "ļoti biedējošs aspekts", jo šis parāds būs jāatmaksā. Tāpat deputāts norādīja uz salīdzinoši zemajām piesaistītajām tiešajām investīcijām, kā arī nabadzības riskam pakļauto personu skaitu un sliktajiem demogrāfijas datiem.

Opozīcijas deputāts aicināja valdību veltīt vairāk finansējuma pētniecībai, jo ekonomikas izrāvienu nav iespējams nodrošināt bez pētniecības budžeta palielināšanas.

Arī koalīcijas deputāts Reinis Znotiņš (Konservatīvie) uzrunā sniedza pārskatu par darāmajiem darbiem. Viņa ieskatā, Krievijas iebrukums Ukrainā ir lielākā krīze pēdējo 30 gadu laikā, tāpēc viņš šajā laikā vēlētos redzēt lielāku valdības komunikāciju ar parlamentu. "Šādas krīzes brīžos komunikācija ir ļoti būtiska, ir jāuzklausa arī deputātu viedokļi," uzskata parlamentārietis.

Domājot par turpmākajiem darbiem, Znotiņš rosināja valdību lemt par atteikšanos no Krievijas gāzes, kā arī īstenot sašķidrinātās dabasgāzes termināla projektu.

Komentējot valsts drošības jautājumus, Znotiņš aicināja valdības locekļus apmeklēt Latgali, kur esot jāstiprina iekšējā drošība. "Neaizmirsīsim par iekšējo drošību, apmeklēsim Daugavpili, risināsim šādus incidentus, kā mēs nupat redzējām ar mūzikas skolu un noņemto karogu pie tās. Politiskajai vadībai ir jāparāda, ka esam kopā ar Latgali, ka esam pārliecināti par tās vietu Latvijā un atbalstām tās iedzīvotājus," uzsvēra Znotiņš.

Savukārt deputāts Jānis Dombrava (NA) pauda pārliecību, ka jāpanāk vēl lielāka NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs, Latvijā vistuvākajā laikā jāizvieto "Patriot" pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Dombrava arī aicināja radīt mehānismu, kas ļautu visām Saeimā pārstāvētajām partijām diskutēt par likumiem ar lielu budžeta ietekmi. "Patlaban tas ir nepieciešams, lai Kremlis nevarētu šīs negācijas sociālajos jautājumos izmantot pret mums," teica deputāts.

Viņš arī pauda pārliecību, ka šis ir īstais laiks izskaust Krievijas ietekmi Latvijā, un tas ir jādara strauji. "Visi soļi šai virzienā ir labi un pareizi," pauda deputāts.

Savukārt opozīcijas deputāts Igors Pimenovs (S) kritizēja sāktās diskusijas par pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā. "Tas ir darīts tīšuprāt tagad, Krievijas iebrukuma laikā, cerot, ka krievu diaspora Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās," secināja deputāts.

Pimenovs atsaucās uz Ministru prezidenta iepriekš sacīto par nepieciešamību saliedēt sabiedrību, tomēr kļūda esot veikt izmaiņas izglītības sistēmā. "Neļaujiet traģisko notikumu aizsegā pārkāpt mazākumtautību tiesības un iznīcināt mācības krievu valodā Latvijā," aicināja Pimenovs.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) pēc Pimenova runas atzina, ka integrācija Latvijā ir pilnībā izgāzusies. "Kamēr bērnudārzos nebūs pilnībā latviska mācība, nekādas integrācijas nebūs," uzsvēra deputāts.

Debatēs izteicās arī opozīcijas deputāts Māris Možvillo (Neatkarīgie), kurš pauda izpratni par ukraiņu ciešanām, tomēr aicināja neaizmirst par vietējām problēmām. Deputāts atzina, ka valstī joprojām ir vairāki tūkstoši strādājošo, kuri nevar strādāt, jo nav ieguvuši Covid-19 sertifikātu. Možvillo aicināja negaidīt 1. aprīli un jau tuvākajā valdības sēdē atcelt visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos ierobežojumus.

Arī opozīcijas deputāte Ramona Petraviča aicināja valdību neizmantot karu Ukrainā, lai piesegtu savu neizdarību. Viņa norādīja uz sabiedrības diskrimināciju divu gadu garumā, turklāt valdība darīja visu, lai šķeltu un polarizētu sabiedrību.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Māris Mičerevskis pauda atzinīgu vārdus par premjera ceturtdien sniegto ziņojumu Saeimai. "Galvenais, ko dzirdēju, bija vēstījums: "Draugi, būs labi!"," sacīja deputāts.

Viņa ieskatā, Saeima ceturtdien četras stundas debatē par to, ko katrs darījis vai kas būtu jādara, lai gan visi apzinās problēmas, tikmēr Lietuva un Igaunija ir lēmušas par aicinājumu slēgt Ukrainā gaisa telpu. "Pietiks dirst," aicināja deputāts.

Arī opozīcijas deputāts Didzis Šmits pauda atzinīgus vārdus par Kariņa sniegto ieskatu tajā, kas Latvijā būtu darāms. Šmits tāpat kā Mičerevskis aicināja deputātus atlikt kritisko vērtējumu par valdības padarīto, bet tā vietā domāt par turpmāk darāmo, kā palīdzēt Ukrainai. Viņš rosināja Saeimai pieņemt simbolisku lēmumu – aicināt NATO slēgt Ukrainā gaisa telpu, kā to jau izdarījušas Lietuva un Igaunija.

"Ja paprasītu Ukrainas prezidentam Volodimiram Zeļenskim, kādu lēmumu viņš šodien sagaida no Latvijas Saeimas, tad tas būtu par gaisa telpas slēgšanu," pauda Šmits.