Krievijas plašsaziņas līdzekļu atspoguļojums par notikumiem Ukrainā ir vērtējams kā tendenciozs un atbilstošs Krievijas politiskās elites redzējumam par šiem notikumiem, atzina Drošības policijā (DP).
Kā atzīmē DP, vienpusējais Ukrainas situācijas izklāsts šajos medijos veido priekšstatu, ka Ukrainā varu prettiesiski ir sagrābuši fašistiski spēki un tie, kuri ir pret to, cīnās pret fašismu. Šāds notikumu atreferējums ir pretrunā ar Latvijas drošības interesēm, jo tas šķeļ Latvijas sabiedrību gan attieksmē pret situāciju Ukrainā, gan jautājumos, kas saistīti ar Latvijas ārpolitisko un iekšpolitisko situāciju, uzskata DP.
DP atzīmē, ka, atspoguļojot Ukrainas notikumus, Krievijas plašsaziņas līdzekļi producē līdzīgus stereotipus un mītus kā raksturojot situāciju Baltijas valstīs, proti, tiek nepatiesi apgalvots, ka "atdzimstot fašisms" un "tiekot diskriminētas krievu tiesības".
Tas savukārt Krievijas plašsaziņas līdzekļu auditorijas vidū var raisīt zināmas asociācijas par līdzību starp notikumiem Ukrainā un situāciju Baltijas valstīs. Tādējādi Krievijas plašsaziņas līdzekļu veidoto materiālu plašā pārpublicēšana Latvijas medijos veicina gan Krievijas plašsaziņas līdzekļu veidoto mītu un stereotipu, gan minēto asociāciju tālāku izplatību Latvijas sabiedrībā.
Tas savukārt nelabvēlīgi ietekmē Latvijas drošības intereses, jo veicina sabiedrības šķelšanos valsts drošībai un attīstībai būtiskos jautājumos, uzsvēra DP.
DP uzskata, ka drošības risku efektīvu novēršanu var veicināt pasākumi dažādās jomās. Pirmkārt, jāpaplašina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pilnvaras ar dažādiem tiesiskajiem instrumentiem vērsties pret raidorganizācijām, kuru sniegtā informācija sistemātiski šķel sabiedrību, grauj Latvijas leģitimitāti un suverenitāti, kā arī apdraud Latvijas drošību un neatkarību.
Tāpat jāveicina Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstība un spēja piedāvāt konkurētspējīgus informatīvos produktus, kas varētu uzrunāt Krievijas televīzijas kanālu auditoriju Latvijā, uzsver DP.
