Svētdien aprit 77 gadi kopš 1934.gada 15.maija Kārļa Ulmaņa apvērsuma, kas pārtrauca neilgo parlamentārās demokrātijas posmu pirmskara Latvijā un iesāka autoritārā režīma ēru. Turpmākajos gados līdz Otrajam pasaules karam šai datumā svinēta Nacionālās vienības un valsts autoritārās pārvaldīšanas kārtības nodibināšanas diena jeb saīsināti – Tautas vienības svētki. Atsevišķi spēki, piemēram, partija "Visu Latvijai", šo dienu svin joprojām, 15.maijā regulāri rīkojot "Vienības braucienus" un svecīšu vakarus pie Ulmaņa pieminekļa, un nedomā šo tradīciju pārtraukt arī pēc nokļūšanas Saeimā.

"Kad 1934.gada 15.maijā pulksten 19.52 beidzās Latvijas Republikas 4. Saeimas 9.sesijas 9.sēde un deputāti atstāja Saeimas namu, šīs durvis aizvērās uz vairāk nekā pusgadsimtu, izauga un mūžu nodzīvoja vesela paaudze, kurai nebija lemts zināt, kas ir demokrātija," tā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sērijas "Latvijas valsts gadu pa gadam (Ar hronista un vēsturnieka skatu)" ietvaros pirms Latvijas dibināšanas 90.gadadienas rakstīja Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta asistents Arturs Žvinklis.

Naktī no 15. uz 16.maiju aizsargu vienības visā Latvijā ieņēma svarīgākās valsts iestādes un politisko partiju mītnes. Ar atpakaļejošu datumu 16. maija rītā tika izziņots izņēmuma stāvoklis, pēc policijas rīkojuma Rīgas ielās izkārti karogi. Ar īsu valdības deklarāciju tika paziņots, ka "Saeimas funkcijas līdz Satversmes reformas izvešanai izpilda Ministru kabinets", taču šo reformu Ulmaņa valdība tā arī neizdarīja.

Valsts apvērsums notika bez asinsizliešanas: vienīgais šāviens atskanēja, kad Mežaparkā tika arestēts sociāldemokrātu līderis Bruno Kalniņš - aresta brīdī viņš demonstratīvi ar revolveri izšāva griestos. Plašas apcietināšanas notika gan galvaspilsētā, gan provincē, un aresti turpinājās dažas turpmākās dienas. Aizturēti tika ne vien politiķi, bet arī vairāki desmiti vienkāršo iedzīvotāju, kuri izrādīja neapmierinātību ar apvērsumu.

Politisko partiju darbību pārtrauca un tās likvidēja ar iekšlietu ministra rīkojumiem, tostarp Ulmanis lika slēgt arī savu Latvijas Zemnieku savienību. Apvienošanās politiskās partijās Latvijas pilsoņiem turpmāk tika aizliegta ar likumu, tika aizliegti arī streiki, demonstrācijas, ierobežota preses un biedrošanās brīvība. Ar paša Ulmaņa aktīvu līdzdalību uzplauka neaprobežots viņa personības un vadonības kults.

"Tas bija valsts apvērsums, autoritāra režīma un vadonības iedibināšana, ko, iespējams, izraisīja demokrātisko tradīciju trūkums jaunajās valstīs un vispārējie nacionālisma uzplūdi Eiropā - līdzīgus apvērsumus jau agrāk bija veikuši Antans Smetona Lietuvā (1926. gada 17. decembrī) un Konstantīns Petss Igaunijā (1934. gada 12. martā )," teikts Valsts prezidenta kancelejas mājslapā publicētajā Ulmaņa biogrāfijā.

Partija "Visu Latvijai" arī šogad 15.maijā rīkos tradicionālo Vienības braucienu pa Latviju un vakara pasākumu pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Rīgā, portālam "Delfi" apstiprināja partijas līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK). "Vienības brauciena laikā automašīnas brauks kolonnā ar paceltiem Latvijas karogiem, tādā veidā atgādinot, ka uz latviešu nacionālo vienotību vērsts garīgs apvērsums ir vajadzīgs arī šodienas Latvijā," teikts partijas mājaslapā. Savukārt pulksten 19 Vienības brauciena dalībnieki un visi interesenti tiksies pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa Rīgā, "lai kopīgi iedegtu simtiem svecīšu, noliktu ziedus un vienotos kopīgās dziesmās".

Portālam "Delfi" Dzintars norādīja, ka viņam nešķietot dīvaini tas, ka viņš kā Saeimas deputāts svinēs dienu, kad, pārkāpjot Satversmi, parlaments tika atlaists. "Mēs pulcējamies par godu šim notikumam – ne apvērsumam, bet Kārļa Ulmaņa valdīšanas posmam," skaidro VL līderis.

Viņš atzina, ka 15.maijs ir pretrunīgs datums, tomēr "tas, ko nevaram aizmirst – ar to sākās posms, ko varam uzskatīt par Latvijas saimnieciskās dzīves uzplaukumu, kas saistīts ar latviskumu, un ko vecākā paaudze uzskata par zelta laiku, un atmiņas par to arī ļāva Latvijai atgūt neatkarību".

Dzintars uzsvēra, ka šobrīd VL pauž "skaidru attieksmi", iebilstot pret formu – ka nedemokrātiska varas pārņemšana nav pieļaujama, tomēr ir arī jāskatās uz labo, ko no tā laika var paņemt. Vaicāts par preses un pulcēšanās brīvības ierobežošanu, personības kultu un politisko pretinieku apcietināšanu Ulmaņa laikos, Dzintars skaidro, ka "tie bija citi laiki, un tā notika arī citur Eiropā", norādot, ka nevar vilkt paralēles, piemēram, ar akmens laikmeta un mūsdienu Latvijas tikumiem.

Dzintars arī norādīja, ka VL Ulmaņa panākumus piemin un godina ne tikai 15.maijā, bet arī viņa dzimšanas datumā 4.septembrī, kas pierādot – partijai būtisks ir nevis apvērsuma fakts, bet gan Ulmaņa devums Latvijai.

Savukārt otrs VL līdzpriekšsēdētājs, arī salīdzinoši nesen par parlamentārieti kļuvušais Imants Parādnieks nesaskata neko ārkārtēju faktā, ka arī pēc ievēlēšanas svinēs 15.maiju, jo "es palieku ar to pašu pārliecību, kas man bija".

Viņš uzskata, ka "tad, kad valstī nav kārtības, tā ir jāievieš, un, ja tautas priekšstāvji to nevar izdarīt, to dara pati tauta". Parādnieks arī uzsvēra, ka Ulmaņa mērķis bija ar laiku atjaunot konstitucionālo, demokrātisko valsts pārvaldi, taču "diemžēl to neizdevās paspēt okupācijas dēļ".

Parādnieks arī klāsta, ka šobrīd valstī notiekošais esot "pseidodemokrātija", jo "mēs redzam, kā tiek realizēta vara". Viņu arī pārsteidz tas, ka, tikko ievēlot jaunu parlamentu, tauta tam vairs neuzticas, tomēr uz valsts apvērsumu deputāts nemudina, bet gan uz "apvērsumu domāšanā un atbildībā pret valsti".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!