Ulmanis žurnālam "Kapitāls" pozitīvi vērtē pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera rīcību, aktualizējot jautājumu par Satversmes atbilstību mūsdienu prasībām.
"Pēc garām diskusijām un pārrunām Valsts prezidents beidzot uz parlamentu atsūtījis oficiālu dokumentu par tautas vēlētu prezidentu. Manuprāt, jautājums ir daudz plašāks, nekā to daudzi iedomājas, un skar visu mūsu Satversmi, kas, starp citu, ir pati vecākā Eiropā - tās izmaiņu saraksts gan ir biezāks un lielāks nekā pamatdokuments. Ar šo iniciatīvu prezidents saasina uzmanību uz to, ka pienācis laiks Satversmi piemērot tai situācijai un pozīcijai, kādā pašlaik ir Latvija, Eiropa, pasaule. Pretējā gadījumā varbūt sagaidīsim tās simtgadi, un šāds precedents pasaulē diez vai vispār ir bijis," situāciju raksturo eksprezidents.
Pēc Ulmaņa teiktā, Zatlers savos ieteikumos piemin nozīmīgu aspektu: ka prezidents būtu jāievēl. Tomēr sīkāk šī ideja netiek skaidrota - kādas būtu prezidenta tiesības, pienākumi un atbildība. Šajā jautājumā tomēr nepieciešama padziļināta analīze.
"Es kā bijušais valsts galva uzskatu, ka mainīt šo kārtību nav nepieciešams, jo visā Latvijas pastāvēšanas laikā prezidenti ar savu darbību apliecinājuši, ka šī institūcija pilda savas funkcijas un ir ietekmīgs valsts institūciju atzars, kurš nodarbojas ar to, ko tam Satversme paredzējusi. Vēl jo vairāk - piekrītu tiem, kas saka, ka nav izmantotas un izsmeltas visas tās tiesības, kas šai institūcijai ir šobrīd. To es attiecinu gan uz savu, gan arī Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras laiku," akcentē eksprezidents.
Lai arī Satversmē esot "šaurās vietas", Ulmanis savas prezidentūras laikā nejuta, ka pietrūktu - demokrātiskā un pozitīvā nozīmē - esošās varas un ka tā ierobežotu prezidenta iespējas ietekmēt procesus valstī.
"Rodas jautājums - kāds tad ir mērķis pašreizējā prezidenta juristu komandai, kas minēto dokumentu sastādījusi? Tam esot jāuzlabo valsts varas atzaru līdzsvars un jāveido efektīvāks lēmumu pieņemšanas mehānisms. Ja ir šāds mērķis, tad noteikti kompleksi jāskatās gan parlamenta, gan prezidenta, gan valdības pienākumi un tiesības. Tikai tad iespējams sasniegt šo mērķi," norāda Ulmanis.
Viņš uzskata, ka tad, ja runā tikai par tautas vēlētu prezidentu, tas "velk uz tādu skaistu, populistisku, tautas ausīm tīkamu darbību - proti, vienā jaukā dienā mīļajai tautai, kurai ar dažādiem valdības lēmumiem un krīzes risinājumiem esam tik daudz pāri darījuši - it īpaši pēdējos divos gados -, pēkšņi dosim šīs skaistās tiesības, un tā pati varēs vēlēt savu prezidentu". Savukārt atbilde no šī prezidenta būtu apliecinājums, ka visas tautas vēlmes tiks uzklausītas un izpildītas.
"Mani baida šāda noskaņa, kas varētu rasties, ja, runājot par Satversmi, visu reducējam uz tautas vēlētu prezidentu. Tāpēc esmu diezgan skeptisks par procesiem, kas saistīti ar šo jautājumu," skaidro Ulmanis.