Ulmanis skeptisks par Latviju kā prezidentālu valsti
Foto: AFI

"Ziniet, tas būtu tas pats, kas sportā – ā, man nepadodas, tad jāmaina noteikumi un tiesneši. Neesmu noskaņots runāt un aizstāvēt prezidentālu valsti, pilnvaru paplašināšanu un tamlīdzīgi. Izdariet kaut ko sakarīgu esošo pilnvaru ietvaros, cienījamie politiķi, un tad runāsim tālāk!" trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" sacījis pirmais atjaunotās Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādījis, ka politisko pilnvaru koncentrācija vienās rokās nedod ilgtermiņa labumu. To pierādījusi pasaulē jau agrāk pārbaudīta prakse, sacījis bijušais valsts līderis, kurš tagad, vismaz oficiāli, politikā nav iesaistījies.

Tiesa, Ulmanis atzinis, ka Latvijas iedzīvotāji gaidot politiķu izlēmīgāku rīcību, kas nepiemītot premjeram Valdim Dombrovskim (JL), taču esot raksturīga Tautas partijas dibinātājam un atkal tās vadībā esošajam Andrim Šķēlem.

Runas par nepieciešamību mainīt vēlēšanu sistēmu un pārveidot valsti par prezidentālu republiku un parlamentu ievēlēt pēc mažoritāras sistēmas principiem ir aktuālas ilgāku laiku. Šo ideju atbalstītāji uzsver, ka tādā veidā vēlētājiem būtu lielākas iespējas Saeimā ievēlēt tieši tos cilvēkus, kurus viņi vēlas redzēt parlamentā. Pašreizējā sistēma dod lielākas priekšrocības partijām, nevis konkrētiem politiķiem un līdz ar to arī pilsoņu iespējām tos ievēlēt. Tādējādi politiķi nejūtas un arī oficiāli nav atbildīgi savu, konkrēto vēlētāju priekšā, kuru iespējas ietekmēt politiku līdz ar to kļūst mazākas, bet demokrātijas kvalitāte – vājāka, pauduši idejas atbalstītāji.

Izmaiņas Satversmē, kas paredzētu plašākas pilnvaras prezidentam atbalsta arī advokāts Andris Grūtups un LNT šefs Andrejs Ēķis. Savukārt parlamentā nepārstāvētā partija "Visu Latvijai!" 19.novembrī uzsākusi parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai par Satversmes grozījumiem, kas paredz tautas vēlētu prezidentu ar plašākām pilnvarām.

Paplašinot prezidenta pilnvaras, grozījumu autori vēlas paredzēt, ka Ministru kabinetu sastāda Valsts prezidenta iecelta persona un prezidents arī apstiprinātu Ministru kabineta sastāvu. Tomēr Ministru prezidentam viņa amata izpildīšanai būtu nepieciešama Saeimas uzticība un viņš un ministri par savu darbību būtu atbildīgi Valsts prezidenta un Saeimas priekšā. VL piedāvāti grozījumi paredz arī citas izmaiņas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form