Umblija norāda uz Igaunijas piemēru, kur izveidota šāda ministrija. Pēc Sabiedrības integrācijas fonda padomes priekšsēdētājas domām, tas Igaunijā atvieglojis daudzus ar integrāciju saistītos jautājumus.
Kā ziņots, pērn Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrs rīkoja diskusiju "Eiropas Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācijas problēmas Latvijā". Organizējot šo diskusiju, dažādām politiskām partijām, nevalstiskām organizācijām un pašvaldībām tika nosūtītas 24 vēstules ar jautājumu, vai Latvijai nepieciešams ratificēt šo konvenciju un kā konvencijas kontekstā jāformulē definīcija "nacionālā minoritāte".
Uz nosūtītajām vēstulēm tika saņemtas astoņas atbildes, no kurām sešās pausts atbalsts konvencijas ratifikācijai, bet divās pausta nostāja, ka Latvijai konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību nav jāratificē.
Pret konvencijas ratifikāciju iebilda TB/LNNK Saeimas un Rīgas domes frakcijas, kuras uzskata, ka konvencijas ratifikācija radītu draudus un kavētu integrācijas programmas īstenošanu. TB/LNNK Rīgas domes frakcija uzsvēra, ka konvencijas neratificēšana nekavēs Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Savukārt konvencijas ratifikāciju atbalstīja savienība "Latvijas ceļš", kas uzskata, ka sabiedrības integrācija un valodas likuma iedzīvināšana nav pretrunā ar konvenciju.
Apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) uzskata, ka Latvijai jāratificē konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību un tas jādara bez atrunām, kā arī, konvenciju ratificējot, nevajadzētu norādīt, kas ir minoritāte. Krastiņš sacīja, ka līdzīgās domās par konvenciju ir arī PCTVL Rīgas domes frakcija.
Tautas partija uzskata, ka Latvijai jāratificē konvencija ar nosacījumu, ka tas nepasliktinās valsts valodas statusu Latvijā. Par nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikāciju iestājas arī Latvijas Krievu kopiena un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija.
Patlaban konvenciju ir ratificējušas 34 valstis. Latvija konvenciju parakstījusi 1995.gada 11.maijā, taču to nav ratificējusi. Konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratificējušas 12 kandidātvalstis, tai skaitā Latvijas kaimiņi - Lietuva un Igaunija. Kad Latvija iestājās Eiropas Padomē, nebija nosacījuma, ka tai jāratificē minētā konvencija, taču patlaban tām valstīm, kas vēlas būt Eiropas Padomes dalībvalstis, tas jādara.