Unikāls gadījums ES praksē: Saeima un 10 valstu parlamenti aptur lieku EK regulas projektu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Saeima līdz ar 11 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem apturējusi Eiropas Komisijas (EK) pēc skandalozā "Laval un partneri" gadījuma ierosināto regulas projektu, kura vienīgā jēga būtu noteikt, ka sociālās tiesības ir vienlīdz svarīgas ekonomiskajām tiesībām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Taču šāds secinājums jau ir noteiktas Eiropas Kopienas Tiesas spriedumos, šķirot uzņēmēju strīdus ar arodbiedrībām par algām un streikiem. Šis ir pirmais gadījums, kad dalībvalstu parlamenti izmantojuši šādas tiesības jeb iedarbinājuši "dzeltenās kartītes" procedūru.

Saeimas Eiropas lietu komisija, pagājušajā nedēļā nosūtīja EK atzinumu, kurā norādīts, ka ar regulas pieņemšanu netiktu sasniegts tajā definētais mērķis, tādēļ jaunā ES tiesību akta projekts nav atbalstāms. Negatīvus atzinumus par regulas projektu snieguši arī Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Portugāles, Luksemburgas, Maltas, Polijas, Francijas, Beļģijas, Apvienotās Karalistes un Nīderlandes parlamenti. Kopš 2009.gada nogales saskaņā ar tā dēvēto Lisabonas līgumu, ja vismaz trešdaļa dalībvalstu parlamentu nolemj apturēt regulas projektu, EK tas ir jāpārskata.

Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) skaidro, ka šis ir unikāls gadījums, kad dalībvalstu parlamenti izmantojuši šādas tiesības, uzsverot, ka šī ES regulas projekta apturēšana ir labs piemērs tam, kā dalībvalstu parlamenti var vistiešākajā veidā ietekmēt ES tiesību aktu izstrādi. "Lisabonas līgums nacionālajiem parlamentiem dod visai lielu ietekmi, un mūsu pašu ziņā, cik aktīvi mēs šīs iespējas izmantojam. Tādēļ patiess prieks par šo precedentu, kas apliecina, cik būtiski ir Eiropas Savienības jautājumos būt aktīviem arī nacionālajiem parlamentiem, lai līdz ar valdību un diplomātiem aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienībā," pauž Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas vadītāja skaidro, ka parlamentiem ir jāvērtē, vai EK vai citas ES institūcijas priekšlikums ir nepieciešams kā regulējums ES līmenī un pamatots. EK regulā piedāvāja noteikt, ka sociālās tiesības ir vienlīdz svarīgas ekonomiskajām tiesībām.

EK priekšlikums tapis pēc Latvijas uzņēmuma "Laval" tiesāšanas ar Zviedrijas arodbiedrību par tās tiesībām streikot un līdzīgās uzņēmuma "Viking – Line" tiesāšanas. Zviedrijas arodbiedrības pirms dažiem gadiem cieta sakāvi pret "Laval" Eiropas Kopienu tiesā (EKT), kura atzina, ka tām nav tiesību uzspiest ārvalstu uzņēmumiem vietējos līgumus par darba apmaksu. EK uzskatīja, ka "esot neizpratne", kuras tiesības svarīgākas – arodbiedrībām tiesības streikot pārrobežu uzņēmumā vai uzņēmuma tiesības strādāt.

Taču būtībā Tiesa savos spriedumos jau noteikusi sociālo un ekonomisko tiesību vienlīdzīgu svarīgumu, un jaunais EK regulas projekts neko nemainītu un neuzliktu dalībvalstīm nekādus jaunus pienākumus.

"[..] konstatējām, ka regula, kas izstrādāta pēc plašu publicitāti izsaukušās "Laval" lietas, nesasniedz tajā izvirzītos mērķus. Proti, brīvas pakalpojumu sniegšanas kontekstā nesamēro vienlīdzīgu attieksmi gan attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību, gan pret pakalpojumu sniedzējiem no visām dalībvalstīm. Tādēļ pēc konsultācijām ar Labklājības ministriju un Tieslietu ministriju nolēmām rakstīt negatīvu atzinumu par tiesību akta projektu," norāda Kalniņa-Lukaševica.

Komisijas secināja, ka regulas mērķis nav skaidri noteikts un pamatots. Komisija pauda bažas par Eiropas Komisijas izvēlēto regulas projekta tiesisko pamatu un uzsvēra, ka, neskatoties uz ES Tiesas spriedumiem, tiesības streikot ir izslēgtas no to jautājumu loka, kurus var reglamentēt visā ES. Tādēļ deputāti neguva pārliecību, ka no ES Tiesas spriedumiem "Laval" un "Viking-Line" lietās izriet nepieciešamība regulēt šo jautājumu.

Līdz šim Saeima nebija konstatējusi subsidiaritātes principa pārkāpumus ES tiesību aktu projektos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Komisija Eiropas Savienība Lisabonas līgums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form