Liepājas Universitāte (LiepU) kopā ar citām Latvijas Universitāšu asociācijas augstskolām ir nosūtījusi vēstuli Ekonomikas ministrijai (EM), Finanšu ministrijai (FM) un Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), prasot valsts atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai, informēja LiepU rektore Dace Markus.
LiepU attīstības direktors Uldis Zupa (AP) skaidroja, ka augstskola plāno ieviest vairākus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumus energoresursu patēriņa samazināšanai, piemēram, atteikties no ēku ārējā apgaismojuma, samazināt iekštelpu temperatūru, ierobežot iekštelpu apgaismojuma izmantošanu, veikt straujāku pāreju uz energoefektīvāku apgaismojumu, ieviest viedos risinājumus elektroenerģijas taupīšanai, skolot personālu par individuālo rīcību un atbildību enerģijas taupīšanas pasākumos.
Viņš atzīst, ka daži no ieviešamajiem pasākumiem, iespējams, sagādās neērtības personālam, taču tie tiks ieviesti, nepārkāpjot darba aizsardzības prasības darba vietā. Gadījumā, ja izveidosies situācija, kurā nebūs iespējams apmaksāt visus ar enerģijas patēriņu saistītos rēķinus norādītajos termiņos, LiepU strādās pie nomaksas grafika ieviešanas.
Enerģijas taupības pasākumos LiepU neplāno ieviest obligātu daļēju vai pilnu attālināto darbu, šādi faktiski pārnesot ar darba pienākumiem saistītos izdevumus par enerģiju uz personāla mājsaimniecību pleciem, uzsver Zupa.
Vidzemes Augstskolas (ViA) sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Broka savukārt informēja, ka augstskola līdz septembra beigām izstrādās plānu energoresursu taupīšanai ziemas sezonā. Plāns tiks veidots tā, lai taupības pasākumu dēļ neciestu studiju kvalitāte, kā arī saglabātos studiju un zinātniskā darba īstenošanai nepieciešamo laboratoriju pieejamība.
ViA pilnībā atbalsta RTU un arī iepriekš citu valsts augstākās izglītības iestāžu izteiktos aicinājumus valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai.
Jau ziņots, ka Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) aicina valdību rīkoties, lai valsts dibinātās augstskolas saņemtu atbalstu energoresursu krīzes pārvarēšanai.
Valsts dibinātās universitātes, atšķirībā no privātajām augstskolām, nav iekļautas to valsts atbalsta saņēmēju lokā, kam tiks nodrošināta finansiālā palīdzība energoresursu izmaksu sadārdzinājuma apstākļos.
Kā skaidro RTU, tā kā gaidāmā energoresursu izmaksu ietekme uz RTU budžetu apdraud universitātes spēju nodrošināt studiju procesu un zinātnisko darbu līdzšinējā līmenī, tad RTU ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam ar lūgumu rosināt valdībai iekļaut valsts dibinātās augstskolas valsts finansiālā atbalsta saņēmēju lokā vai arī mudināt likumdevēju rast cita veida atbalsta mehānismu krīzes apstākļu pārvarēšanai.
RTU lielāko budžeta daļu veido pašu ieņēmumi, un valsts dotācija 2022.gadā ir tikai 28% no kopējā budžeta. Tādējādi RTU uzsver, ka valsts dibinātās augstskolas ir nonākušas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar privātajām augstskolām, kurām atbalsts ir paredzēts. Īpaši smagi atbalsta trūkumu izjūtot zinātnes universitātes, to skaitā arī RTU, kuras uztur apjomīgu un energoietilpīgu zinātnes infrastruktūru, lai nodrošinātu zinātnisko darbu, kā arī mācību laboratorijas, kurās inženiertehniskās zinātnes apgūst studenti.
Kaut arī RTU jau laikus ir ieplānojusi veikt iespējamos energoresursu taupības pasākumus, tomēr to rezultātā ietaupīto finanšu apjoms nav samērojams ar energoresursu cenu pieauguma apmēru un nespēs nodrošināt faktiskā patēriņa izmaksu segšanu.
RTU vēstulē arī norāda, ka vēl dramatiskāku situāciju energoresursu krīzē rada pēdējie divi gadi, ko universitāte ir pavadījusi Covid-19 apstākļos, jo šajā laikā ir krities pašu ieņēmumu apjoms, toties palielinājušies izdevumi, nodrošinot informācijas tehnoloģijas infrastruktūru, lai studijas varētu notikt attālināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
