Ušakovs: nav normāli pierunāt 'slimus cilvēkus' nenākt piketēt kara upuru piemiņas pasākumā
Foto: LETA

Tas nav normāli, ka ir jārunā ar pēc būtības "slimiem cilvēkiem", mēģinot viņus pierunāt nenākt uz vietu, kur cilvēki grib godināt tos, kas bija nogalināti Otrā pasaules kara laikā, ceturtdien piemiņas pasākumā par godu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai klātesošajiem sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

"Pirms gada, kad šeit notika pasākums, mēs redzējām, ka tepat stāvēja pēc būtības neonacisti un viņi piketēja atbilstoši Latvijas likumiem, bet šogad Rīgas domes izpilddirektoram izdevās pierunāt viņus piketēt citā vietā un citā laikā, lai viņi šeit nenāk," sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs.

Ušakovs sacīja, ka tas nav normāli, jo ir jārunā ar pēc būtības "slimiem cilvēkiem", mēģinot viņus pierunāt nenākt uz šejieni, kur cilvēki grib godināt tos, kas bija nogalināti Otrā pasaules kara laikā. "Mūsu rīdzinieku pienākums ir parādīt, ka radikāļiem šeit nav vietas, - pienākums attiecībā uz tiem cilvēkiem, kas šeit tika nogalināti, un tikai tāpēc, ka viņi bija ebreji," izteicās Ušakovs.

ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons piemiņas pasākumā akcentēja, ka šodien tiek pieminēta 72.gadadiena kopš Lielās Horālās sinagogas nodedzināšanas, kā arī atcerētos un sērotu par vairāku simtu sinagogā ieslodzīto cilvēku dzīvības zaudēšanu, tai nodegot.

"Diemžēl šie upuri bija tikai neliela daļa no tiem desmitiem tūkstošu ebreju Latvijā, kas gāja bojā nacistu okupācijas un holokausta laikā," minēja Deividsons.

ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis arī uzsvēra, ka, atskatoties uz "šiem šausminošajiem laikiem", ir jātiesā zaudējumu apmērs ne tikai pēc bojāgājušo skaita, bet arī atceroties to, ka tika iznīcināta aktīva un nozīmīga daļa no Latvijas sabiedrības, kas tik daudz ieguldīja valsts politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē.

"Šodien varam cerēt, ka Latvijas demokrātija ir stipra un pierādījusi tās spēju izdzīvot jebkādās vētrās, kuras atnesa 20.gadsimts," minēja Deividsons, arī papildinot, ka Latvija tagad ir tuvs ASV draugs un partneris.

Turklāt, kā izteicās Deividsons, Latvijas ebreju kopiena bija ne tikai izdzīvojusi, bet arī uzplaukusi. "Esmu pārliecināts, ka tā ieņems nozīmīgu lomu šis valsts nākotnē tieši tāpat, kā tas bija pagātnē," skaidroja Deividsons, piebilstot, ka cer uz Latvijas sabiedrības izrādīto spēku, dažādību un toleranci.

Valsts prezidents piemiņas pasākumā norādīja, ka "arī šajā dienā mēs atgādinām visiem, ka mums katram savā vietā ir jādara viss, lai nekas tamlīdzīgs ne mūsu zemē, ne pasaulē neatkārtotos. Mēs atceramies 72 gadus vecos notikumus šajā vietā, kur iesākās genocīds pret ebreju tautu, vietā, kur tika izdarīts viens no pirmajiem lielajiem noziegumiem - tika nodedzināta Lielā Horālā sinagoga", minēja Bērziņš.

"Mēs atceramies visus tos vairāk nekā 92 000 Latvijas ebreju, kas bija ievērojama Latvijas daļa tajā laikā, kas līdz 1942.gada sākumam tika iznīcināta gandrīz pilnībā. Mēs atceramies tos, kas bija no dažādām Eiropas daļām šeit atvesti un iznīcināti," sacīja Valsts prezidents.

Bērziņš norādīja, ka šodien tiek pieminēti bojāgājušie un tie, kas, nežēlojot ne savu, ne savu ģimeņu dzīvību, centās glābt un izdarīt gandrīz neiespējamo. "Arī šajā dienā mēs atgādinām visiem, ka mums katram savā vietā ir jādara viss, lai nekas tamlīdzīgs ne mūsu zemē, ne pasaulē neatkārtotos," par genocīdu izteicās Valsts prezidents.

Savukārt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējā priekšsēdētāja Personīgais pārstāvis cīņā pret antisemītismu rabīns Endrū Beikers uzsvēra, ka holokausta notikumu aculiecinieku tagad ir maz, pienākums saglabāt piemiņu ir nodots viņu bērniem un mazbērniem. "Šie noziegumi, veselas tautas noslepkavošanas mēģinājums visā Eiropā, ko nosauca par holokaustu, bija rūpīgi izplānoti un izziņoti," sacīja Beikers.

"Vācijas sabiedrotajās vai tās okupētajās valstīs līdzās militārajām cīņām izvērsās arī karš pret ebrejiem," minēja Beikers.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) piemiņas pasākumā akcentēja, ka patlaban ir trīs galvenie uzdevumi, kas mums ir jāpilda, - pirmkārt, jāturpina atcerēties tos cilvēkus, kas tika nogalināti holokaustā un tika mums atņemti.

Otrais uzdevums ir saprast, kāpēc tā bija noticis, kāpēc pastāvēja tāda situācija vēsturē, kur pret cilvēkiem spēja tādā veidā vērsties, kā arī bija pietiekami daudz tādu, kas ebrejiem nespēja palīdzēt vai arī tikai noskatījās, izteicās ministrs. Kā trešo uzdevumu viņš minēja panākt to, ka gan politiskā sistēma, gan demokrātija Latvijā un visā reģionā būtu tāda, kurā nekad nekas tāds nebūtu pieļaujams.

Ceturtdien plkst.12 Gogoļa ielā 25 notika piemiņas brīdis, kas veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai. Piemiņas brīdi rīko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze.

Kā norādīja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska, uz piemiņas pasākumu bija ieradušies aptuveni 300 cilvēku.

Source

LETA
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form