Ušakovs pret Pūci: strīdā par eksmēra atstādināšanu tiesnesi nenoraida
Foto: LETA

Trešdien Administratīvajā rajona tiesā lietā, kurā tiek skatīts bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja, pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Nila Ušakova (S) pieteikums, ar kuru apstrīdēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) izdotais rīkojums par viņa atstādināšanu no mēra amata, Ušakova pārstāvji pieteica noraidījumu tiesnesei Aigai Putniņai, pamatojot to ar viņas iepriekšējām darba gaitām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Taču tiesas sastāvs, uzklausot pieteicēja argumentus, tiesneses un atbildētāja viedokļus, lēma pieteikto noraidījumu neapmierināt.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ušakova pārstāvis zvērināts advokāts Gatis Gailums tiesas sēdē paskaidroja, ka pieteiktā noraidījuma būtība balstās tajā, ka tiesnese Putniņa tiesneses amatu ieņem kopš 2015. gada 10. decembra, bet iepriekš viņas darba vieta bijusi VARAM – ministrija, kura kā atbildētājs pieaicināta administratīvajā lietā. Gailums paskaidroja, ka, lai panāktu Ušakova atstādināšanu no amata, iesaistīts liels ministrijas resurss. Pirms tiesas procesa iesaistītas sešas ministrijas amatpersonas, bet tiesas procesā vēl divas, pauda advokāts, piebilstot, ka no šīm sešām amatpersonām piecas bijušas tiesneses Putniņas bijušie kolēģi.

Gailums skaidroja, ka fakts, ka tiesnese iepriekš bijusi nodaļas juriskonsults un vēlāk arī nodaļas vadītāja Juridiskajā departamentā, rada objektīvas šaubas, vai tiesnese spēs objektīvi spriest lietu. Gailums norādīja, ka kolēģiem veidojas savstarpējas attiecības – draudzīgas vai ne tik draudzīgas –, veidojas subjektīva attieksme, tajā skaitā pret iepriekšējo darba vietu. Tāpēc pieteicēja ieskatā, neskatoties uz spriedumu, konstatējamas objektīvas šaubas. Kā skaidroja advokāts, var rasties aizdomas, ka tiesnese lēmusi par labu kolēģiem, ja spriedums ir par labu ministrijai, bet tāpat var rasties šaubas arī negatīva lēmuma pieņemšanas gadījumā, jo, iespējams, attiecības ar bijušajiem kolēģiem nav bijušas īpaši labas.

Tiesnese Putniņa attiecībā uz pieteikto noraidījumu tiesai paskaidroja, ka no 2012. gada līdz 2015. gada beigām strādājusi VARAM – sākotnēji kā Juridiskā departamenta Juridiskās nodaļas juristkonsults, pēc tam kā Juridiskās nodaļas vadītāja. Viņa bijusi tiešā pakļautībā tikai Elitai Turkai. Tiesnese Putniņa norādīja, ka kopš šiem amatiem pagājuši četri gadi, un viņa nav bijusi iesaistīta konkrētā rīkojuma par Uškaova atstādināšanu no mēra amata sagatavošanā, un viņai nav šaubas par savu spēju objektīvi spriest par esošajiem strīdus jautājumiem. Tiesnese paskaidroja, ka tiesnesim ir tiesības vākt papildus pierādījumus, un viņa ir tos vākusi atbilstoši uzskatam par lietā aktuālajiem jautājumiem.

VARAM pārstāvis Madars Laurs, paužot viedokli par tiesnesei pieteikto norādījumu, norādīja, ka divu gadu ierobežojums par lemšanu par lietām, kas skar VARAM, ir pagājis.

Tiesas sastāvs, savstarpēji apspriežoties bez tiesneses Putniņas, pieņēma lēmumu nepieņemt pieteicēja pieteikto noraidījumu tiesnesei. Lēmums nav pārsūdzams, pilns lēmums būs pieejams 9. martā.

Pēc pieteikuma noraidīšanas, pirms lietas skatīšanas pēc būtības VARAM puse tiesai lūdz lietas materiāliem pievienot dokumentus, kas datēti ar 2. martu, porti, VARAM vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un KNAB atbildi. VARAM puse tiesā skaidroja, ka
jautājumā par pašu rīkojuma par Ušakova atstādināšanu būtību ministrija norādījusi uz būtiskiem pārkāpumiem un tieši šajā jautājumā ministrija esot vērsusies KNAB. Biroja atbilde liecinot, ka dokumentu izvērtēšanas ietvaros birojs strādā un vērtē norādes uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. VARAm ieskatā tas ir viens no pierādījumiem lietā.

Savukārt pieteicēja puses advokāts Gailums norādīja, ka lūgums par šo dokumentu pievienošanu ir noraidāms, jo no "tām drumslām" nav izdarāms secinājums, ka tas kādā veidā varētu būt attiecināms uz konkrēto lietu. Gailums paskaidroja, ka rīkojumā ir norādīts konkrēts pants, kas, ministra ieskatā, ir pamats Ušakova atstādināšanai. Pamatot rīkojumu ar jauniem apstākļiem nav iespējams.

Apspriežoties uz vietas, tiesa lēma VARAM lūgumu par dokumentu pievienošanu noraidīt, jo tie attiecināmi uz laiku pēc rīkojuma pieņemšanas, un jauni apstākļi nav pieļaujami.

Tiesa trešdien sāka un pabeidza administratīvo lietu skatīt pēc būtības, un pārgāja pie tiesas debatēm.

Gailums vērsa tiesas uzmanību uz procesuāliem pārkāpumiem no VARAM puses, izdodot attiecīgo rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas mēra amata. Piemēram, Gailums pauda, ka rīkojumu par Ušakova atstādināšanu nevar izdot par iepriekšējas domes it kā esošiem pārkāpumiem. Viņš norādīja, ka tā arī nav sniegta informācija kā ierosināts administratīvais process par šā rīkojuma izdošanu, kam, kā norādīja advokāts, ir procesuālas sekas, jo apstiprina, ka rīkojums daļā par pārkāpumiem ir prettiesisks. "Šie pārkāpumi izpaužas tādā veidā, ka rīkojumā tiek pārmesti it kā pastāvoši pārkāpumi, kas notikuši 2013. gadā, 2017. gadā, 2018. gadā, un aktualizēti tikai 2019. gadā," piemetināja Gailums.

Runājot par prasītāju puses argumentiem par rīkojuma prettiesiskumu procesuālā ziņā, VARAM pārstāvji tiesā skaidroja, ka šis ir speciālais gadījums ar speciālo regulējumu, ko nosaka likums Par pašvaldībām, kas neparedz ministram lemt par administratīvās lieta uzsākšanu, bet paredz pieprasīt no domes priekšsēdētāja paskaidrojumus.

Konkrētais pants nosaka: "Ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas. VARAM pārstāvji tiesā skaidroja, ka šādu paskaidrojumu pieprasīšanu var uzskatīt par pirmo soli šāda rīkojuma izdošanai. VARAM skaidroja, ka attiecīgi, saņemot paskaidrojumus un iepazīstoties ar tiem, ministrs var arī nekādus tam sekojošus lēmumus nepieņemt. Taču, ka tiek secināts, ka pārkāpumu kopums ir tik liels, lai izdotu rīkojumu, tad visi iepriekš sniegtie paskaidrojumi tiek pielikti šim rīkojumam.

VARAM pārstāvis norādīja, ka tikai divos gadījumos likums uzliek par pienākumu domes priekšsēdētājam šādus paskaidrojumus sniegt. Vienā gadījumā to paredz jau minētais likuma Par pašvaldībām 93. pants, bet otrā – šī paša likuma 94.1 pants. Tas nosaka: "Ja pašvaldības dome vai citas pašvaldības institūcijas nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs var prasīt domes priekšsēdētājam paskaidrojumu." VARAM pārstāvis tiesā uzsvēra, ka šo skaidrojumu prasa ministrs un to sniedz konkrēti domes priekšsēdētājs.

Viņa ieskaitā, būtu pamatoti uzskatīt, ka šie divi gadījumu domes priekšsēdētājam jāzina.

Tāpat tiesā izvērtās diskusija par līdzekļu ieguldīšanu pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA "Rīgas satiksme".

Pērn vēstīts, ka VARAM konstatējusi vairākus iespējamus Ušakova pieļautus likumpārkāpumus. Ministrija bija konstatējusi, ka "Rīgas satiksmes" kapitāla daļu turētāja pārstāvis Ušakovs nav nodrošinājis uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu tā, kā to sākotnēji lēmusi Rīgas dome. Tādā veidā, iespējams, pārkāpts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas paredz, ka pamatkapitālu drīkst palielināt vai samazināt tikai, pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas vai samazināšanas noteikumi.

"Rīgas satiksme" pašvaldības piešķirtos līdzekļus finanšu ieguldījumam iekļāvusi ieņēmumos, nesedzot sabiedrības zaudējumus. Ministrija toreiz pauda bažas, ka tādā veidā prettiesiski varētu būt samazināta pašvaldības manta.

Ne Ušakovs, ne Pūce uz lietas izskatīšanu ieradušies nebija.

Jau pēc Ušakova atstādināšanas Pūce skaidroja, ka VARAM pārbaudē atklājusi, ka Ušakova rīcība ir atstājusi desmitiem miljonu eiro ietekmi uz pašvaldības mantu. Piemēram, vairāk nekā 28 miljoni eiro, kas piešķirti "Rīgas satiksmes" pamatkapitāla palielināšanai, ir vienkārši iztērēti.

"Delfi" jau vēstīja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce (AP) 2019. gada 5. aprīlī izdeva rīkojumu par tā brīža Rīgas mēra Ušakova atstādināšanu no pašvaldības priekšsēdētāja amata. Lēmumu par rīkojuma izdošanu Pūce pieņēma pēc Rīgas domē veiktās juridiskās pārbaudes, kurā atklāja virkni iespējamu Ušakova likumpārkāpumu, toreiz skaidroja Pūce.

Rīkojumā Pūce pamatoja, ka Ušakova atstādināšana nepieciešama, lai ar viņa sodīšanu nodrošinātu sabiedrības interešu un tiesību ievērošanu un radītu sabiedrībā apziņu, ka valsts aizsargā indivīdu intereses un tiesības, veicina politiskās un tiesiskās kultūras izaugsmi, personu atbildības un tiesiskās kārtības noturību, kā arī tiek reaģēts uz pieļautiem tik būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

KNAB Rīgas dome VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form