Divkopienu sabiedrības pretnostatīšanas atmosfēra traucēs valstij un šeit dzīvojošajiem. "Mana pārliecība ir, ka latviešu valoda un latviešu tautas intereses tiek pasargātas tikai tādā gadījumā, ja pārējie Latvijas iedzīvotāji ir latviešu sabiedrotie. Bet kurš viņus mēģinājis padarīt par sabiedrotajiem? Neviens," skaidrojis Ušakovs.
Viņaprāt, tā ir kļūda, ka valsts amatpersonas tagad, kad vāc parakstus, nevēršas pie iedzīvotājiem, neskaidro savu pozīciju un nesaka, kamdēļ nevajadzētu iet parakstīties. "Bet ar cilvēkiem ir jārunā. [..] Citām amatpersonām vajadzēja skaidrot, kāpēc nebūtu jāpiedalās referendumā. Cilvēks ir Saeimas priekšsēdētājs, kur ir visas Latvijas tautas pārstāvniecība, cilvēks ir premjerministrs, visas valdības galva, un viņiem jāskaidro pilsoņiem, vēlētājiem, kāpēc jārīkojas tā vai tā," paudis Ušakovs.
"Ja tēlosim, ka problēmas nav, nebūs labi nedz vieniem, nedz otriem. Ja nesāksim dialogu, un iesāktais ceļš uz referendumu ir klajš aicinājums, ka dialogs nepieciešams, ja arī tālāk dzīvosim, ka "esam latvieši un liekaties mierā", kamēr krievi jutīsies visu laiku sūtīti trīs mājas tālāk, tad nav stabilitātes," skaidrojis Ušakovs.
Viņš atzinis, ka provocē latviešus, "lai viņi, lai latviešu politiķi sāk runāt ar krievu cilvēkiem". "Provocēju latviešus – ejiet pie krieviem, sarunājiet, kā normāli varēsim dzīvot tālāk," norādījis SC pārstāvis.
Uškovs arī skaidrojis, ka [krievu valodas statusa jautājuma ierosinātājs, radikāli nosakņotais Vladimirs] "Lindermans ir problēma visiem, kā latviešiem, tā krieviem". "Nebūt nedomāju konkrētu cilvēku Lindermanu ar personas kodu, bet pēc būtības – nebūs viņš, būs citi, kas provocēs, krieviskie lindermani un latviskie lindermani," sacījis Ušakovs.
Jau vēstīts, ka Ušakovs jau iepriekš skaidroja - parakstoties par grozījumiem Satversmē, nepieciešams "parādīt attieksmi" šajā jautājumā, lai referendums būtu signāls, kas kalpotu veiksmīgai dažādu sabiedrības grupu interešu aizstāvēšanai. Viņš prognozēja, ka referendums par grozījumiem Satversmē varētu notikt nākamā gada martā.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka pārvalda vairākas valodas, un viņam ir vienalga, kurā no tām runāt. Tomēr Ušakovs piebilda, ka viņam ir svarīgi palīdzēt tiem, kuriem ir grūti. "Gribu būt kopā ar šiem cilvēkiem," uzsvēra Ušakovs.
Pašlaik notiek parakstu vākšana par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu. Trīs nedēļu laikā parakstījušies 78 tūkstoši pilsoņu. Lai grozījumi tiktu iesniegti Saeimā, par tiem jāparakstās 154 tūkstošiem. Ja deputāti to noraida vai pieņem grozītā veidā, tiek izsludināts referendums.